Svētdien, 2026. gada 15. martā, Kazahstānā notiek republikāniskais referendums par jaunās Konstitūcijas pieņemšanu.
Balsošanai izvirzīts viens jautājums: “Vai jūs atbalstāt Kazahstānas Republikas jauno Konstitūciju, kuras projekts tika publicēts masu informācijas līdzekļos 2026. gada 12. februārī?”
Konstitūcijas projekts paredz vērienīgas izmaiņas valsts pamatlikumā — grozījumi skar aptuveni 84 procentus pašreizējās Konstitūcijas teksta.
Būtiskākās pārmaiņas saistītas ar pilnvaru pārdali un varas līdzsvara mehānismu stiprināšanu. Tāpat paredzēts izveidot jaunu pārstāvniecības institūciju — Kurultaju, kas varētu aizstāt pašreizējo divpalātu parlamentu (Senātu un Mažili) ar vienpalātas likumdevēju.
Kopumā jaunās Konstitūcijas mērķis ir stiprināt pilsoņu tiesību aizsardzību un modernizēt politiskās institūcijas.
Referenduma norisei seko starptautiskie novērotāji — vairāki desmiti ārvalstu žurnālistu, tostarp portāla bb.lv pārstāvis.
Referenduma priekšvakarā ar žurnālistiem tikās Kazahstānas Republikas ārlietu ministra vietnieks Armans Isetovs, kurš uzsvēra:
— Šodien mūsu valsts bez pārspīlējuma piedzīvo patiesi vēsturisku posmu savā attīstībā.
Pēdējo gadu laikā Kazahstāna ir sasniegusi ievērojamus rezultātus — izveidojusi neatkarīgu valsti un radījusi stabilus ilgtspējīgas attīstības pamatus.
Sarežģītos ģeopolitiskos un ģeoekonomiskos apstākļos Kazahstāna spēj saglabāt stabilu ekonomikas izaugsmi un konsekventi īstenot savu nacionālo attīstības stratēģiju.
Pagājušajā gadā Kazahstānas iekšzemes kopprodukts sasniedza 306 miljardus ASV dolāru, kas ļāva valstij šogad iekļūt 50 lielāko pasaules ekonomiku vidū.
Saskaņā ar autoritatīvu starptautisko organizāciju un finanšu institūciju prognozēm šogad valsts IKP varētu sasniegt 320 miljardus ASV dolāru. Valsts zelta un ārvalstu valūtas rezerves ir 74 miljardi dolāru, savukārt kopējie finanšu aktīvi sasniedz 139 miljardus dolāru.
Pēc valsts prezidenta Kasima-Žomarta Tokajeva iniciatīvas valstī tiek īstenotas plaša mēroga reformas. To loģisks turpinājums ir konstitucionālā reforma, kas kļuvusi par atbildi uz sabiedrības pieprasījumu.
Sākotnēji dienaskārtībā bija parlamenta reforma, taču sešus mēnešus ilgās sabiedriskās diskusijas būtiski paplašināja šīs iniciatīvas saturu.
Lai sistematizētu iesniegtos priekšlikumus, tika izveidota Konstitucionālā komisija, kurā darbojās 130 locekļi. Komisija rūpīgi izvērtēja un apkopoja vairāk nekā 12 tūkstošus iedzīvotāju priekšlikumu, kas tika iesniegti, izmantojot valsts digitālās platformas eGov un eOtinish. Būtiski, ka komisijas darbs bija maksimāli atklāts un caurspīdīgs.
Izmaiņas skar aptuveni 84 procentus Konstitūcijas teksta — izstrādātas pilnīgi jaunas nodaļas un panti, kā arī būtiski pārveidota pamatlikuma struktūra.
Valsts attīstās, un mainās arī sabiedrība. Īpaši pēdējos gados vērojamas būtiskas pārmaiņas sabiedrības domāšanā un kolektīvajā apziņā. Līdz ar to veidojas jaunas sabiedrības gaidas, uz kurām jaunais Konstitūcijas teksts sniedz atbilstošu atbildi.
Konstitucionālās reformas stratēģiskais mērķis ir stiprināt valstiskumu un neatkarību, kā arī veicināt iedzīvotāju labklājību. Jaunā Konstitūcija ir savlaicīga atbilde uz globālajiem izaicinājumiem un kalpo kā stabils valsts attīstības pamats.
Reforma paredz izveidot modernu un efektīvu politisko modeli, kas orientēts uz pilsoņu tiesību aizsardzību un ciešu dialogu ar sabiedrību.
Reformas centrā ir cilvēks — viņa dzīvība, tiesības un brīvības tiek pasludinātas par augstāko vērtību. Jaunais pamatlikums ietver plašu sociālo normu klāstu un paredz pārveidot valsts varas sistēmu par instrumentu pilsoņu interešu aizsardzībai.
Konstitūcijas projekts paredz spēcīgu un kompetentu parlamentu, efektīvu valdību un neatkarīgu, caurspīdīgu tiesu sistēmu. Tāpat plānots stiprināt politisko partiju lomu, attīstīt konsultatīvās institūcijas, nostiprināt vietējās pārstāvniecības institūcijas — maslihat — un uzlabot sadarbību starp centrālo varu un reģioniem.
Tiek piedāvāts jauns valsts pārvaldes modelis, kurā visi varas atzari lēmumu pieņemšanā būs vienlīdz neatkarīgi.
Plānots paplašināt arī galvenās pārstāvniecības institūcijas — Kurultaja — pilnvaras. Vienpalātas parlaments ļaus efektīvāk īstenot likumdošanas procesu.
Kazahstānā tiek veidota patiesi tautas vara, kuras pamatā ir tādas paliekošas vērtības kā sociālais taisnīgums un radošs patriotisms, tiesiskums un sabiedriskā kārtība, pilsoņu likumīgās tiesības un brīvības, kā arī izglītības, zinātnes un tehnoloģiju prioritāte. Īpaša nozīme tiek piešķirta arī valsts neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei.
Mūsdienu sabiedrībā īpašu aktualitāti ieguvis princips: “nevis cilvēks valstij, bet valsts cilvēkam”, un tas caurvij visu jaunās Konstitūcijas tekstu.
Jaunās Konstitūcijas projekts īpaši uzsver cilvēktiesību un brīvību aizsardzību — no dzimšanas brīža, tiesībām uz pamata un vidējo izglītību, ģimenes veidošanu līdz pat pieaugušo bērnu pienākumam rūpēties par darbnespējīgiem vecākiem.
Konstitucionālā līmenī paredzēts nostiprināt tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, garantēt personisko datu aizsardzību un digitālās tiesības.
Pirmo reizi kā konstitucionāls valsts darbības princips tiek noteikta arī zinātnes, izglītības, kultūras un inovāciju attīstība.
Jaunā Konstitūcija paver plašākas iespējas tehnoloģiskajam progresam, mākslīgā intelekta attīstībai un visaptverošai digitalizācijai.
Svarīga nozīme piešķirta arī valsts laicīguma principam, īpaši izglītības sistēmā. Kazahstānai ir ievērojams potenciāls kļūt par talantu un investīciju piesaistes centru no visas pasaules. Tas ir būtisks priekšnosacījums cilvēkkapitāla kvalitātes uzlabošanai.
Jaunās Konstitūcijas pieņemšana ir laikmeta prasība un viena no svarīgākajām valsts prioritātēm. Pamatlikuma projekts apliecina, ka Kazahstāna ir valsts ar stabilu pamatu, kas īsteno pārdomātu stratēģisku kursu un ir vērsta uz nākotni. Katra Konstitūcijas norma kalpos valsts nacionālajām interesēm.
