Kijevas kontratakiem ir taktiska, operatīva un stratēģiska ietekme.
Pierobežas Sumu apgabalā palielinājies «sarkano zonu» skaits — teritoriju, kas nonāk Krievijas kontrolē, un tajās nonāk veselas apdzīvotās vietas, ziņoja analītiķi no DeepState.
Pēc viņu datiem, okupētais posms pie ciema Грабовское, kas nonāca ienaidnieka kontrolē 2025. gada decembrī, paplašinājies līdz 45 km². Kā apgalvo analītiķi, pretinieks «iekļuvis» vēl divās tuvumā esošajās apdzīvotajās vietās — Поповка un Высокое.
Tāpat, viņi raksta, krievu karavīri ielauzušies apdzīvotajā vietā Сопич, un bija «labā ekipējumā, stingri slēpjoties aiz vietējiem iedzīvotājiem savas reida laikā». Dienvidu virzienā «sarkanajā zonā» nonākusi apdzīvotā vieta Комаровка, norādīja DeepState.
«Vienlaikus gar robežu ir liels skaits pelēko zonu, kurās tiek fiksēts pretinieks, tiek izpētīta situācija un, iespējams, pie izdevības tā tiks izmantota. Konkrēti, pretinieks tādā veidā veido sev buferzonu mūsu teritorijā, lai nodrošinātu savas robežas drošību, iegūtu novērošanas punktus un informāciju pirms jebkādiem mūsu manevriem, jo ir vietas, kur pretinieks vienkārši izvieto novērošanas punktu no vairākiem vai pat viena kaujinieka,» — paskaidro analītiķi.
Ukrainas aizsardzības spēki veic uzbrukuma operāciju dienvidos, un viņiem jau izdevies atbrīvot gandrīz visu Dņepropetrovskas apgabala teritoriju, intervijā РБК-Украина pastāstīja Galvenā operatīvā pārvaldes priekšnieks ģenerālmajors Aleksandrs Komarenko.
«Jau atbrīvoti vairāk nekā 400 km² mūsu teritorijas. Nedaudz mazākā teritorijā veikta aizmugures zonas attīrīšana no ienaidnieka personām, kas tur ielauzušās. Gandrīz visa Dņepropetrovskas apgabala teritorija ir atbrīvota. Atliek pabeigt darba trīs nelielās apdzīvotās vietas un vēl divas — attīrīt,» — sacīja viņš.
Viņš piebilda, ka pateicoties šiem panākumiem februārī atbrīvots vairāk teritorijas, nekā zaudēts. Komarenko arī norādīja, ka tā bija plānota uzbrukuma operācija, kas izgāja cauri visām apstiprināšanas un saskaņošanas procedūrām. To veic desanta-uzbrukuma spēki un uzbrukuma vienības, atbalstot mehānizētās brigādes, kas aizsargājas šajā virzienā.
Komentējot situāciju frontē, ģenerālis atzīmēja, ka tā ir «sarežģīta, bet kontrolējama». Smagākie paliek Pokrovskoje un Aleksandrovskoje virzieni, kur pretinieks koncentrējis galvenās pūles.
«Taču pakāpeniski izlīdzinām situāciju, pateicoties mūsu aktīvajām darbībām. Patlaban ienaidnieka uzbrukumu skaits Pokrovska un Mirnograda rajonos nedaudz samazinājies, jo viņa spēki pārvirzīti uz Aleksandrovskoje virzienu,» — piebilda ģenerālis.
Viņš vēl piebilda, ka pavasara kampaņas laikā pret Krieviju prioritārie virzieni saglabāsies Pokrovskoje, Aleksandrovskoje un Zaporožžas virzieni.
«Tie ir virzieni, kuros viņi koncentrē galvenās pūles, lai izpildītu uzdevumus, ko sev izvirza. Pirmkārt — pilnīga kontrole pār Luhanskas un Donetskas apgabaliem. Otrkārt — maksimāla virzība Zaporožžas un Dņepropetrovskas apgabalos,» — paskaidroja viņš.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka Ukrainas aizstāvjiem izdevies atjaunot kontroli aptuveni 400–435 km² teritorijas.
Kā atzīmē ISW analītiķi, AAS kontrataki notiek ne tikai Aleksandrovskoje un Guljajpoles virzienos, bet arī Zaporožžas apgabala rietumos. Šie kontrataki ir taktiskas, operatīvas un stratēģiskas nozīmes, un tie var izjaukt Krievijas pavasara–vasaras uzbrukuma kampaņas plānu 2026. gada pavasarī un vasarā.
Kā rezultātā Kremlim, visticamāk, nāksies vai nu atteikties no iepriekšējiem pavasara–vasaras uzbrukuma plāniem, vai būtiski tos koriģēt — vai nu Донецкой области, vai Запорожской области, vai abos.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/UtGwhWYi8Nw?si=CuOqXorCf54gF3Gm" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
