Saspīlējums pieaug ne tikai starp Vašingtonu un Otavu, bet arī starp divām konkurējošām vīzijām par nākotni.
Rietumu puslode atkal nonākusi priekšā stratēģiskai izvēlei. Donalda Trampa administrācija cenšas nostiprināt Ameriku kā ASV ietekmes sfēru, savukārt Kanādas premjerministrs Marks Karni piedāvā alternatīvu modeli – koalīciju vidēja mēroga valstīm, kuras spēj darboties kopā un saglabāt lielāku autonomiju. Par to raksta Kristofers Sends žurnālā Americas Quarterly rakstā par Kanādas lomu Rietumu puslodes ģeopolitikā.
Prezidents Donalds Tramps un Kanādas premjerministrs Marks Karni piedāvā divus atšķirīgus Rietumu puslodes nākotnes scenārijus: pirmais balstās uz ASV dominanci, otrs – uz koalīciju vidēja mēroga valstu, kas sadarbojas reģionālā līmenī un mijiedarbojas ar pasaules sabiedrību.
Runājot forumā Davosā, premjerministrs Karni vēlreiz raksturoja Kanādu kā «vidēju lielvaru» un aicināja «šādas valstis» sadarboties, lai saglabātu starptautiskās kārtības pamatus, kamēr gan ASV, gan Ķīna izaicina tās institūcijas. Viņa uzruna tieši nebija veltīta Rietumu puslodei, tomēr tās nozīme Amerikas valstīm ir acīmredzama, ņemot vērā, ka Vašingtona cenšas pārvērst reģionu par stratēģiski noslēgtu telpu. Taču Kanāda norādīja, ka citām valstīm jābūt arī citām iespējām, ne tikai pakļauties ASV vai izolēties no pasaules.
Lai šī alternatīva nepaliktu tikai retorikā, Kanādai jāparāda praksē, ko nozīmē ciešāka sadarbība ar Rietumu puslodes valstīm. Piemēram, var paplašināt tirdzniecības saites ārpus Ziemeļamerikas, stiprināt finanšu attīstības instrumentus un sadarbību ar tādiem partneriem kā Brazīlija, Čīle un Kolumbija enerģētiskā pārejā un kritiski svarīgo minerālu piegādes ķēdēs. Otava varētu izmantot savu dalību «Lielajā septiņniekā» un saites daudzpusējās organizācijās, lai veicinātu Latīņamerikas valstu intereses, nevis uzlūkotu reģionu kā sekundāru.
Lai Karni vēstījums par vidējo valstu lomu gūtu atbalstu Latīņamerikā, viņam, iespējams, vispirms nāksies pārvarēt skepsi par to, cik patiesi Kanāda ir gatava aktīvākai iesaistei. Pēc Otrā pasaules kara ASV veicināja Kanādas integrāciju jaunajā globālajā arhitektūrā – Bretona Vudsa sistēmā, Apvienoto Nāciju organizācijā un NATO.
Tomēr gadu desmitiem Kanādas saites ar Rietumu puslodes institūcijām lielā mērā saglabājās formālas. Tai pievienojās Amerikas Valstu organizācijai tikai 1990. gadā, bet citiem starpamerikas formējumiem – vēlāk. Kanādas internacionalisms attīstījās galvenokārt transatlantiskās daudzpusējās diplomātijas laukā, nevis caur līdera lomu Rietumu puslodē.
Tieši šajā kontekstā Kanāda sāka sevi pozicionēt kā «vidēju lielvaru». Šādas valstis – visbiežāk demokrātiskas valstis ar attīstītu diplomātisku dienestu – cenšas pastiprināt savu ietekmi, veidojot koalīcijas, izstrādājot starptautiskās normas un attīstot institūcijas.
Saspīlējums pieaug ne tikai starp Vašingtonu un Otavu, bet arī starp divām konkurējošām vīzijām par visu puslodes nākotni. Trampa «Donro» doktrīna paredz, ka Amerika ir stratēģiski noslēgta telpa un ka pat tuvi partneri, piemēram, Kanāda, galu galā ir sasaistīti ar ASV spēku un prioritātēm. Karni atbildes runā noraida ideju par neizbēgamu konfliktu, bet arī neatzīst Kanādas pakļauto stāvokli. Tā vietā ASV un Kanāda tiek parādītas kā dabiski konkurenti, kas piedāvā dažādus attiecību modeļus starp Ziemeļameriku, Dienvidameriku un pārējo pasauli.
Kanāda piedāvā alternatīvu ASV dominēšanai reģionā, un tā var izrādīties pievilcīga, jo paredz izteiktāku lomu tādām valstīm kā Argentīna, Brazīlija, Kolumbija un Meksika — ko šodien Vašingtona nav gatava piedāvāt.
Tas var vai nu pamudināt ASV aktīvāk cīnīties par atbalstu Latīņamerikā, vai, gluži pretēji, novest pie tā, ka Tramps kā atbildi mēģinās atstumt Kanādu no reģionālajām iniciatīvām un procesiem.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/hrjK0PKJPwY?si=oBKfeZpb7Ft88yI3" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
