Vietējie aktīvisti ierosināja vienkārši nodedzināt ēku.
Pagājušajā nedēļā Virolahti pašvaldība Dienvidaustrumu Somijā pārdeva Vaaliamaa skolas ēku un blakus esošo māju. Pircējs bija personā ar krievu saknēm vārdā Dmitrijs Tomaševičs.
Pārdošanas jautājums izraisīja diskusijas, piemēram, sociālajos tīklos. Daži reģiona iedzīvotāji nosodīja šādas darījumu iespējas.
Viens no viņiem ir rezerves majors Erkki Rikkola no Klamilas. Viņš pauda pārliecību, ka Krievijas kareivji ir paspējuši iefiltrēties Somijā kopā ar patvēruma meklētājiem pirms robežas slēgšanas.
«Man šaubas radās jau agrāk, kad šeit sāka ierasties tie „riteņbraucēji”. Bet sabiedrība par to uzzināja vēlāk. Es šo nekustamā īpašuma darījumu sauktu par bērnu spēlēm, ja vien tas nebūtu tik nopietni,» — sacīja Rikkola.
Viņš atsaucas arī uz vietējās autores Iida Hallikainenas grāmatu «Ļaunprātība, sabotāža un uzbrukumi», kurā apgalvots, ka pirmie 2023. gadā Vaaliamaa robežu šķērsojušie patvēruma meklētāji bijuši Krievijas karavīri, un ne visus no tiem plānots sūtīt uz fronti.
Aizdomīgi nekustamā īpašuma darījumi tika fiksēti arī citās valstīs. Piemēram, britu laikraksts The Telegraph pagājušajā nedēļā ziņoja, ka Krievijas specdienesti ir iegādājušies īpašumus vismaz desmit Eiropas valstīs tuvu militārajām bāzēm un kritiskās infrastruktūras objektiem.
Pēc robežšķērsošanas punkta slēgšanas Virolahti nonāca sarežģītā situācijā, un viens no veidiem samazināt finansiālo slogu ir ātri atbrīvoties no nevajadzīgajiem īpašumiem. Tomēr somus mājas pierobežas rajonā nevilina, tāpēc pārdošana personām ar krievu izcelsmi var kļūt par vienīgo variantu.
Pašvaldības vadītājs Topi Heinänen norāda, ka peļņa no skolas un mājas pārdošanas, kas izraisīja ažiotāžu, ir nozīmīga. Ēkās jāuzzīmē apkure, jo tajās ir kopēja apkures un ūdensapgādes sistēma.
«Tikai apkure mums izmaksā apmēram 40 000 eiro gadā. Tas ir būtisks izdevumu apjoms pašvaldībai,» — norādīja Heinänen.
Pašas nekustamā īpašuma vienības izmaksāja tikai 17 700 eiro.
Virolahti vadītājs paskaidroja, ka šajā konkrētajā darījumā pircējs galvenokārt bijis Somijas pilsonis.
«Mēs pārbaudījām sankciju sarakstus un apsvērtu iespēju saņemt atļauju darījumam, taču Aizsardzības ministrijai izšķirošais bija somu pases esamība,» — precizēja Heinänen.
Pēc viņa teiktā, padziļināta pircēja patiesā stāvokļa pārbaude nebija nepieciešama. Aizliegums krievu pilsoņiem veikt darījumus ar nekustamo īpašumu ļauj personām ar dubulto pilsonību būt pircējiem.
Viņš atzīmēja, ka pašvaldībai nebija reālu alternatīvu, un atteikums, pamatojoties uz izcelsmi, varētu novest pie apsūdzībām diskriminācijā.
Eksperts Jussi Aaltonen no Tiesībsarga biroja vienlīdzības nodaļas savukārt netieši apstiprina Heinänen teikto.
«Somijas un Krievijas pilsoņu ar dubulto pilsonību tiesības iegādāties nekustamo īpašumu nav ierobežotas. Atteikums pārdošanā, pamatojoties uz diskrimināciju, nav pieļaujams,» — precizēja Aaltonen.
Strīdīgās skolas nākotne
Pircējs Dmitrijs Tomaševičs negribēja komentēt darījumu Yle, bet viņš iedeva kontaktpersonu Virolahti.
Runa ir par Krievijas galdnieku Ilju Altynbajevu, kurš plāno iznomāt Vaaliamaa skolu no Tomaševiča. Pēc krievu vīrieša teiktā, viņam klienti ir visā Somijā un viņš apsver darbnīcas paplašināšanu. Viņš stāstīja, ka pašreizējā telpa esot pārāk šaura, tāpēc vēlas pārcelties uz skolas ēku.
Rezerves majors Erkki Rikkola redz lietu savādāk. Viņš ierosina lūgt ugunsdzēsējus vienkārši pilnībā nodedzināt skolu.
Rikkola uzskata, ka viņa dzimtā pašvaldība vairs nekas nevar glābt.
«Vispirms varas iestādes mēģinās izglābties no maksātnespējas, pārdodot nekustamo īpašumu, bet pēc tam būs jāapvieno pašvaldības. Cik gan tas viss bezprātīgi!» — sacīja Rikkola.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/q1YF3uLE8Cs?si=58vjNUnu_Rh_T5dG" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
