Prezidents un premjerministrs neatrada kopīgu valodu.
Premjerministrs Andrej Babiš paziņoja, ka Čehija neplāno palielināt militāros izdevumus līdz 3,5% no IKP, kā vienojās NATO valstis. Turklāt Čehijai draud, ka tā pat nesasniegs 2% no IKP. Pēc analītiķa Jana Jiržesha domām, ja tas notiks, Čehijas Republika faktiski kļūs par vienīgo NATO dalībvalsti, kura drošības situācijas pasliktināšanās apstākļos pasaulē un Eiropā samazina ieguldījumus aizsardzībā.
Čehijas prezidents Petr Pavel savā uzrunā deputātiem paziņoja, ka šodien nav neviena pamatota iemesla aizsardzības un drošības izdevumu stagnācijai. Viņš nosauca šādu izdevumu samazināšanu vai iesaldēšanu par nopietnu soli un aicināja likumdevējus uz atbildību. Pēc viņa teiktā, neparedzamas ģeopolitiskās situācijas un pieaugošu draudu apstākļos aizsardzības stiprināšana nav gatavošanās karam, bet veids, kā nodrošināt mieru un valsts ilgtermiņa noturību.
Saskaņā ar valdības atjaunoto priekšlikumu Aizsardzības ministrijas budžets šogad būs 154,79 miljardu kronu (6,37 miljardu eiro) — par 21 miljardu mazāks par sākotnējo Pētera Fialas kabineta plānu. Kopējie aizsardzības izdevumi būtu jāpanāk aptuveni 185 miljardu kronu (7,62 miljardu eiro), kas atbilst 2,07% no IKP pēc janvāra makroprognozes. Kā budžeta samazināšana var ietekmēt Čehijas spēju pildīt alianses partneriem dotos pienākumus?
«Tam būs sekas divos līmeņos. Pirmkārt, politiskā, psiholoģiskā līmenī: ja Čehijas Republika patiešām piekritīs šiem samazinājumiem, ja tos apstiprinās Deputātu palāta un gada laikā neveiks kādu papildu aizsardzības budžeta palielināšanu. Ja tas notiks, Čehija faktiski kļūs par vienīgo sabiedroto valsti, vienīgo NATO dalībvalsti, kas pašreizējā saasinātajā drošības situācijā pasaulē un Eiropā — situācijā, kas turpina pasliktināties un vēl pasliktināsies — samazina savus ieguldījumus aizsardzībā. Tas būs īpaši pamanāmi mūsu reģionā, kur vairākas valstis, praktiski visas kaimiņvalstis, kas ir NATO dalībvalstis, palielina savus aizsardzības izdevumus, dažas pat ļoti strauji. Poļi jau pagājušajā gadā sasniedza aptuveni 4,5% no IKP, tātad būtiski pārsniedza mērķi, pie kura visas sabiedroto valstis, tostarp Čehija, bija apņēmušās nonākt pagājušajā gadā — līdz 2035. gadam sasniegt 3,5% no IKP aizsardzības izdevumiem, runājot par militāro spēju attīstību un bruņoto spēku funkcionēšanu.»
Pēc Jana Jiržesha sacītā, Baltijas valstis, skandināvu valstis un arī Vācija ļoti ātri palielina savus aizsardzības izdevumus.
«Vācieši labi apzinās, ka turpmāk nedrīkst riskēt ar mūsu aizsardzību — ir nepieciešams maksimāli ieguldīt tajā. Pat valstis, kuras, teiksim tā, ir vairāk tuvāk Andrejam Babišam un pašreizējai Čehijas valdībai — Slovākija un Ungārija — šogad pārliecinoši pārsniegs 2% no IKP aizsardzībai un plāno nākamajos gados savus izdevumus palielināt. Neviens slovāks, neviens ungārs neapšaubīja pagājušā gada sabiedroto saistību, par kuru es runāju, un, protams, Viktors Orbans nekad nebūtu apšaubījis to, kam viņš bija apņēmies NATO samitā Hāgā, un nesāktu samazināt aizsardzības izdevumus. Tādējādi Čehija izkrīt no kopējā konteksta. Ja samazinājums notiks, tad, visticamāk, tabulā no 31 sabiedrotās valsts (jo Islandei nav armijas un to neņem vērā) par 2026. gadu Čehija atradīsies pēdējā vietā. Un, protams, kad Donalds Tramps jūlijā ieradīsies uz NATO samitu Ankarā un viņa padomnieki viņam parādīs šo tabulu, izcērtot problemātiskās valstis ar marķieri, visvairāk izcelsies Čehijas Republika. Un, protams, būs interesanti redzēt, kā uz to reaģēs Tramps kā visnozīmīgākās sabiedrotās valsts pārstāvis, uz kuras pleciem faktiski balstās visa alianses aizsardzība.»
Pēdējās nedēļās Čehijas medijos parādījās informācija, ka ASV puse izrāda lielu interesi par šo jautājumu. Ziņots, ka notikušas vairākas sarunas starp ASV pārstāvjiem un Čehijas valdības locekļiem, tostarp premjerministru Andreju Babišu. Amerikas puses pozīcija šajā periodā tika formulēta visai skaidri: tika uzskatīts par nepieņemamu, lai Čehijas Republika būtu vienīgā sabiedrotā valsts, kas samazina aizsardzības izdevumus. Tālākais skāra ne tikai politisko un simbolisko situācijas aspektu, bet arī tās praktiskās sekas. Tika norādīts, ka Aizsardzības ministrijas budžeta samazināšana par 21 miljardu kronu faktiski novestu pie Čehijas armijas modernizācijas iesaldēšanas. Daudzi projekti būtu jāaptur, jāatliek, jāpārplāno vai jāsamazina.
Izdevumu samazināšana, pēc Jiržesha domām, grauj ģenerālsekretāra Marka Rutte pozīcijas, kuram acīs gulstas kopēja atbildība par Eiropas alianses dalībvalstīm, kā arī vājinot citu Eiropas līderu stāvokli, kuri aktīvi iestājas un veic soļus, lai stiprinātu aizsardzības spējas.
«3,5% tiešām nepieciešami Čehijas aizsardzības stiprināšanai»
Ārlietu ministrs Petr Macinka sava vizītes laikā Savienotajās Valstīs mēģināja sarunāt Čehijai izņēmumu no šī gada prasības atvēlēt 2% no IKP aizsardzībai. Vai pastāv šāds izņēmums?
«Nē, protams, lieta ir tāda: visas šīs saistības ir politiska rakstura, tātad tās nav juridiski saistošas izpildei. Tās ir politiskas deklarācijas, un pat spiediens no sabiedroto puses, lai atsevišķas valstis šīs saistības izpildītu, – pirmām kārtām ir politisks spiediens. Ja mēs šīs saistības neizpildīsim, tad riskējam ciest noteiktus zaudējumus: pirmkārt, mūsu aizsardzības spējā, protams, bet arī reputācijas, sabiedroto saišu un partneru cieņas laukā. Tātad runa nav par juridiski piespiedu saistībām. Un es varu iedomāties, ka valdība un Petrs Macinka var domāt, ka mūsu galvenie sabiedrotie to apskatīs ar labvēlību apmaiņā, piemēram, pret solījumu, ka nākotnē Čehijas aizsardzības izdevumi būs augstāki. Viena lieta ir ideoloģiskā tuvība, uz kuru valdība var cerēt, bet, no otras puses, Trampa administrācija šajos jautājumos bija un būs diezgan pragmatiska, un prezidents uzskata par prioritāti piespiest eiropiešus beidzot uzņemties atbildību.»
Nesen aizsardzības ministrs Jaromir Zuna paziņoja, ka valsts drošība ne tiek mērīta vienīgi pēc aizsardzības izdevumu attiecības pret IKP. Pēc viņa vārdiem, valdības premjerministra Andreja Babiša piedāvātais budžeta samazinājums neapdraudēs nevienu armijas modernizācijas projektu.
«Teiksim tā, šie procenti ir sava veida simbolisks rādītājs. Protams, tas ir vienkāršojoši, līdz zināmam līmenim NATO mārketinga vai komunikācijas instruments, bet tas ir tikai atvasināts skaitlis. Patiesi svarīgi ir izveidot tās militārās spējas, kas aliansē nepieciešamas, lai pretotos draudiem, aizstāvētos un lai kolektīvā aizsardzība būtu ticama un droša. Galvenais ir tas, lai atsevišķas dalībvalstis tiešām radītu tās militārās kapacitātes, kas kopīgi ļaus aliansei aizsargāties vai atturēt iespējamā uzbrucēju. Cik tam nepieciešams līdzekļu — tas jau ir atvasināts lielums. Strādājot Aizsardzības ministrijā, mēs veicām aprēķinus saistībā ar jaunajām sabiedroto saistībām, kas pieņemtas pagājušā gada NATO samitā Hāgā. Izrādījās, ka, lai patiešām aizvērtu visas plaisas, kas Čehijas aizsardzībā ir uzkrājušās pēdējo 30 gadu laikā ilgstošas un būtiskas nepietiekamas finansēšanas dēļ, un vienlaikus izpildītu saistības par jaunu militāro spēju izveidi, ir nepieciešams, lai Čehija aptuveni sasniegtu 3,5% no IKP. Tātad, no vienas puses, šis skaitlis ir ļoti rupjs un vienkāršots instruments, bet Čehijas gadījumā tas reāli korelē ar to, kas ir jāizdara mūsu aizsardzībai,» — rezumē CEVRO institūta analītiķis un Ekonomikas palātas Aizsardzības rūpniecības nodaļas padomnieks Jan Jiržesh.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/AopJm0YJ-B4?si=8AqTDp_6Bj-CWOhd" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
