«Parasti viņus vervē tiešsaistē, izmantojot TikTok un līdzīgas platformas».
Vismaz 55 Ganas pilsoņi gājuši bojā kaujās Ukrainā, paziņoja Rietumāfrikas valsts ārlietu ministrs Samuels Okudzeto Ablakwa. Viņš solīja cīnīties pret nelikumīgajām afrikāņu vervēšanas shēmām, ko īsteno Krievija.
Ablakwa apmeklēja Kijevu, lai pārrunātu divu Ganas pilsoņu likteni, kurus līdz šim tur aizvieto Ukrainas spēki. Vizītes laikā Ukrainas varas iestādes, atsaucoties uz saviem izlūkdatiem, sniedza statistiku par afrikāņiem, kurus Krievija iesaistījusi kaujās. «Tās dokumentē 1 780 afrikāņu no 36 valstīm, kurus noziedzīgās cilvēku tirdzniecības tīklu shēmas ievilinājušas karā pret Ukrainu,» paziņoja ministrs Facebook.
Viņš norādīja, ka īpaši satraucoša ir situācija ar Ganas pilsoņiem. No 2022. gada, pēc pieejamajām aplēsēm, frontē nonākuši 272 valsts iedzīvotāji. Pēc aptuvenām aplēsēm 55 no viņiem gājuši bojā, bet divi tiek turēti kā karagūstekņi.
... Kērolaina Mukiza slauka asaras. 42 gadus vecā ugandiete ceļas uz ceļgaliem uz soliņa baznīcā valsts galvaspilsētas Kampala nomalē. Vairākas dienas atpakaļ viņa sociālajos tīklos uzzināja, ka viņas vīrs gājis bojā karā Ukrainā.
Vīrs, 46 gadus vecais Edsons Kamvesigje, agrāk strādāja par sargu Irākā un Afganistānā, Mukiza paskaidro, ejot cauri baznīcas dārzam pēc lūgšanām. Decembrī, pēc viņas stāstītā, vīrs aizlidojis uz Maskavu uz jaunu sarga darbu, un ilgi par viņu nebija nekādu ziņu. «2026. gada 15. janvārī viņš uzrakstīja: «Draugi, man vajadzīgas jūsu lūgšanas. Mūs piespieda parakstīt līgumus ar armiju»,» dalās sieviete. Vīrs ziņoja, ka izturējis īsu apmācību kursu un tagad tiek nosūtīts uz priekšējām līnijām, lai piedalītos kaujās.
Mukizas vaigos atkal rit asaras. Viņa apsēžas uz sola ēnā aiz akmens ēkas ar košiem vitrāžiem. Klusi plešoties, stāsta, kā janvāra beigās paziņas vaicājuši, vai viņa var apstiprināt, ka viņas mirušā vīra fotogrāfijas izplatās internetā. «Es lūdzu cilvēkus man tās nepārsūtīt,» turpina sieviete, raugoties uz baznīcas piegulošo kapsētu.
Ugandiete Mukiza nav vienīgā šādā situācijā. Gan Ugandā, gan Kenijā, Kamerūnā, Nigērijā un Dienvidāfrikas Republikā — visās šajās valstīs, kā ziņots, vietējos vīriešus vervējuši it kā darbam Krievijā un pēc tam nosūtījuši frontē Krievijas karaspēka sastāvā.
«Vismaz 1 436 pilsoņi no 36 Āfrikas valstīm pašlaik karo Krievijas armijas rindās, kas iebruka Ukrainā,» pagājušā gada novembrī sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrejs Sibiha, informējot Āfrikas valstu varas iestādes par viņu pilsoņu iespējamo bojāeju frontē. «Līguma parakstīšana ir līdzvērtīga nāves spriedumam,» viņš brīdināja. Pēc ministra vārdiem lielākā daļa afrikāņu «neizdzīvos pat mēnesi», cīnoties Krievijas armijas rindās.
Tas, ka jaunos afrikāņus mērķtiecīgi vervē, lai iespiestu Ukrainas karā, nav noslēpums. Jau 2024. gada maijā Ukrainas militārā izlūkošana publiskā paziņojumā apgalvoja, ka Krievijas varas iestādes sūta afrikāņus uz priekšējām līnijām kā algotņus, maksājot tiem 2 200 dolāru mēnesī.
Tomēr maz kas bija zināms par vervēšanas metodēm, šo cilvēku likteņiem un pat operācijas mērogu. Ukrainas ārlietu ministra novembra izteikums, ko citēja Āfrikas mediji, izraisīja virknes reakciju. Daudzu ģimeņu locekļi vērsās pie policijas, meklējot savus pazudušos dēlus un vīrus, kuri, pēc viņu teiktā, bija aizbraukuši uz Krieviju. Kopš tā laika sociālajos tīklos parādās arvien vairāk video un fotogrāfiju ar afrikāņiem, kas piedalās kaujās. Vienā no mobilajā telefonā uzņemtajiem klipiem no frontes Ukrainā redzami aptuveni desmit afrikāņu algotņu — viņi sēž sniegā, dzied vai dejo pie dziesmas, kas skanēja Ugandas pilsoņu karā 1980. gados.
Citā video, ko publiskoja Ukrainas bruņotie spēki, ugandietis Ričards Akanotorana janvāra sākumā stāsta, ka cerējis iegūt darbu lielveikalā. Pēc viņa stāstītā, ierodoties Maskavā viņam pateica: «Jūs iestāsieties Krievijas armijas rindās.» «Kad mēs atteicāmies, viņi pielika pistolīti pie manas galvas un piespieda parakstīt dokumentus,» apgalvoja Akanotorana. Pēc tam, pēc viņa teiktā, viņu izvietoja pie Doneckas, un pirmajā kaujā viņš padevās Ukrainas spēkiem. «Mani dārgie tautieši Āfrikā. Es brīdinu jūs — nekrītat šajā slazdā,» aicināja tautiešus ugandietis.
316 afrikāņiem, šķiet, šis brīdinājums pienāca par vēlu. Bojā gājušo karavīru, kuru līķi atrasti Ukrainas karavīru štātā uz frontes līnijas, vārdi iekļauti 15 lappušu sarakstā, ko publiskojusi INPACT — pētnieciskā platforma, ko izveidojis vācu televīzijas kanāls ARD. Lielākā daļa upuru — aptuveni 100 cilvēku — ir kamerūnieši. Sarakstā ir arī divi Ugandas pilsoņi. Mukizas vīra vārda tostarp nav.
Daži tīklā izplatītie video liek novērotājiem aizdomāties, ka afrikāņi frontē tiek izmantoti kā «šaujamais gaiss». Vienā no tiem afrikāņu algotnis redzams pazemes bunkurā ar lielu mīnisto pie jostas. Fonā dzirdama balss krievu valodā: «Pārstāj panikot.» Šautenes stobrs norādīts uz afrikāni: «Tagad skrien — šodien tu iesi pirmais.» Cik autentisks ir šis video, nav iespējams noteikt.
Tikmēr INPACT ziņojumā teikts: «Lielākajai daļai afrikāņu frontē tiek piešķirta loma kā „šaujamajam gaiss“. Krievija izmanto viņu ambīcijas un bezcerību, lai papildinātu savas karaspēka rindas Ukrainā.»
Pagājušā gada augustā deviņi cilvēki tika aizturēti Entebē starptautiskajā lidostā Ugandā, ceļā uz Maskavu. Viņi apstiprināja, ka tika nolīgti strādāt kā sargi. Divas dienas vēlāk Ugandas galvaspilsētā Kampalā tika aizturēts krievs, kurš apgalvoja, ka strādā personāla aģentūrā «Magnit».
Izmeklētāji vēlāk noskaidroja, ka «Magnit» Ugandā nereģistrēta. Tajā pašā laikā valstī darbojas daudzas starptautiskas personāla aģentūras, lielākā daļa no tām meklē lētu darbaspēku Darbībai AAE, Saūda Arābijā vai Katarā. Jaunas sievietes nolīgst par mājas darbiniecēm bagātiem vietējiem iedzīvotājiem, vīriešus — par šoferiem vai apsardzes darbiniekiem. Ugandai ir attiecīgas vienošanās ar šīm valstīm.
Mēs neesam slēguši šādus līgumus ar Krieviju, precizē Džošua Kjalimpa, Ugandas Darba, dzimumu jautājumu un sociālo lietu ministrijas preses sekretārs. Atbildot uz DW pieprasījumu, viņš paskaidroja: «Ir gadījumi, kad ugandieši piedalās šajā konfliktā (Krievijas karā ar Ukrainu). Bet parasti viņus vervē tiešsaistē caur TikTok un līdzīgām platformām. Mūsu ministrija uzskata par savu pienākumu brīdināt Ugandas pilsoņus par vervēšanu it kā par darba migrantiem darbam konfliktu zonās Krievijā vai Ukrainā.»
Kērolaina Mukiza sazinājās ar Krievijas vēstniecību Kampalā, nosūtot vēstuli, kurā lūdza palīdzību vīra līķa atrašanā, lai ģimene varētu viņu apbedīt «saskaņā ar mūsu kultūru un ģimenes tradīcijām». Pēc Mukizas teiktā, atbilde līdz šim nav saņemta. Maz ticams, ka sieviete saņems palīdzību arī no savas valsts varas iestādēm. Ugandas ārlietu ministrs Okello Orem sacīja intervijā vietējā televīzijā NTV: «Ugandai nav iespēju atvest mājās tos, kuri miruši ārzemēs.»
«Es jūtos izmisusi,» nopūšas Mukiza, kura vēl nav pateikusi saviem diviem bērniem par viņu tēva nāvi. Sieviete baidās no viņu jautājumiem, jo bērni zina: kad kāds nomirst, viņu jāapbedī. «Viņi man jautās, kur ir tēvs,» klusi saka Mukiza un atkal raud, maskājoties ar lakatu.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/mhNi00SqV1c?si=_q6aMOUd-sDTLzgr" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
