«Atteikšanās no trieciena agrīnā posmā nozīmē kolosālus zaudējumus vēlāk.»
Pēc Izraēlas portāla Ynet militāro jautājumu eksperta Rona Ben-Išaja apgalvojuma, Tramps nolēma neapstāties pie lokāliem triecieniem, bet veikt plaša mēroga operāciju visā Islāmas Republikā, lai pilnībā mainītu situāciju Tuvajos Austrumos. Pēc ASV avotu datiem prezidents izvēlējās ilgstošu «izsmelšanas kampaņu», kas var ilgt nedēļām, nevis īsu spēcīgu triecienu
«Tam jābūt karam, kas maina Tuvāko Austrumu seju. Ne mazāk. Jo Irāna — pat pēc sankcijām, pat pēc masu protestiem, kuros iedzīvotāji prasīja brīvību, pat pēc masu izrēķināšanās ar miermīlīgajiem — bija un paliek terora valsts ar milzīgu ietekmi visā Tuvajos Austrumos. Gandrīz visa žņauga, kas pēdējos gadu desmitos izveidota ap Izraēlu, tika radīta tieši vai netieši Irānas dēļ,» — raksta Izraēlas avīzes «Ediot Ahronot» komentētājs Ben-Dror Jamini.
«Tātad tas ir lēmuma laiks. Jo mēs atrodamies vēsturiskas iespējas brīdī. Taču kļūdās tas, kurš domā, ka tas būs viegli. Karā «Tauta — lauva» mērķis bija trieciena nodarīšana Irānai. Šoreiz mērķis ir daudz postošāks — līdz režīma maiņai. Tas nebūs viegli, jo, ar visu cieņu protestētājiem — un viņi pelna lielu cieņu — viņu bija simti tūkstošu. Iespējams, miljoni. Bet Irāna ir valsts ar vairāk nekā 90 miljoniem iedzīvotāju. Un pat pieņemot, ka vairums iraniešu ir noguruši no apspiešanas un terora, joprojām paliek desmiti miljonu, kas atbalsta režīmu, barojas no tā un piedalās tā noziegumos. Viņi nepadosies viegli. Viņi ir vairāk organizēti, labāk bruņoti, un triecieni pa valsts institūcijām, varas pārstāvjiem un militāro infrastruktūru viņus nepiespiedīs padoties. Tāpēc pastāv bažas — lai Dievs dod, lai tās nepiepildītos — ka ļaunuma izskaust būs grūta. Ļoti grūta.
Karš ir ļaunums. Bet ir situācijas — un tieši šī ir tā situācija, kurā mēs esam — kad atteikšanās no trieciena agrīnajā posmā nozīmē kolosālus zaudējumus vēlāk. Jo pēdējos gadu desmitos mēs atkal un atkal esam dzirdējuši režīma vadītāju paziņojumus. Viņi saka «nāve Amerikai, nāve Izraēlai». Viņi domā katru vārdu nopietni. Viņi nevar iznīcināt Ameriku. Bet viņiem patiešām šķiet, ka viņi var iznīcināt Izraēlu. Tātad tas nav tikai augstākā tiesība triecienu vērst pret režīmu, tas ir visaugstākais morālais un nacionālais pienākums. Tas nav tikai humāna labvēlība protestētājiem, kas ilgojās un lūdza palīdzību no ārienes. Pirmām kārtām tas ir morālais pienākums Izraēlas varai pret tautu, kas dzīvo Izraēlā.
Ir vērts atcerēties un atgādināt. Bez trieciena Irāna pārvērstos par reģionālu lielvalsti, kas spējusi apmānīt ASV. Bez trieciena husīti un proirāniskās formācijas Irākā kļūtu daudz spēcīgākas. Bez trieciena iespējamība, ka HAMAS izpildīs otrā posma pamiera vienošanos, tuvojas nullei. Bez trieciena Izraēla nonāktu pie pieaugoša eksistenciāla drauda. Bez trieciena liela un spēcīga Amerika pārvērstos par papīra tīģeri.
No katra morālā aspekta, no katra starptautiskās tiesības aspekta — tas ir karš bez izvēles. Un, saskaņā ar ebreju tradīciju — pavēlēts karš.
Var pieņemt, ka kampaņa nebūs viegla. Izraēla var ciest. Izraēlieši var zaudēt dzīvības. Bet dažkārt, kā sacīja Šekspīrs, jāizdara mazāks ļaunums, lai izvairītos no lielāka ļaunuma. Tātad dodieties ceļā, Izraēlas karavīri — Gaisa spēkos, izlūkdienestos, Mosadā un visi, kas iesaistīti. Jums ir pienākums gūt panākumus. Mums vienkārši nav citas iespējas.»
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/eM62emEt2mE?si=bxJdjH5M7GFflCS-" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
