Rietumu ilgtermiņa drošība nav atkarīga no Kremļa piekāpēm.
ASV prezidenta Donalda Trampa nostāja attiecībā uz Krievijas karu Ukrainā balstās uz nepareiziem pieņēmumiem par Kremļa spēku un motivāciju. To raksta amerikāņu rakstnieks un politiskais apskatnieks Džordžs Vils savā kolonnā The Washington Post.
Autors norāda, ka Tramps nenovērtē divus galvenos faktorus. Pirmkārt, jo vairāk resursu un cilvēku zaudē Vladimira Putina režīms, jo spēcīgāk tam ir interese pēc demonstratīvās "uzvaras", lai attaisnotu stratēģisko kļūdu. Karš bija domāts, lai pierādītu Krievijas varu un it kā Ukrainas valsts mākslīgumu, taču faktiski tas atklāja plaisu starp Maskavas ambīcijām un tās reālajām iespējām, kā arī nostiprināja ukraiņu nacionālo identitāti.
Otrkārt, analītiķi norāda: Rietumu ilgtermiņa drošība nav atkarīga no Kremļa piekāpēm, bet gan no Ukrainas atbalsta turpināšanas, kas izsmeļ Krievijas armiju un ekonomiku.
Pēc Financial Times datiem, noskatoties Maskavas militārā parādes video, Tramps palīgiem sacīja, ka Krievijas armija izskatās "neuzvarama". Tajā pašā laikā politiskā riska eksperti no Eurasia Group norāda, ka tikai pēdējos mēnešos Krievijas zaudējumi ir bijuši desmitiem tūkstošu karavīru mēnesī. Divu gadu laikā Krievija ieņēma aptuveni 1% Ukrainas teritorijas, cietusi ievērojamus cilvēku zaudējumus.
Žurnāls The Economist salīdzina pašreizējos uzbrukuma tempus ar Otrā pasaules kara notikumiem: ja 1941.–1945. gados padomju karaspēks virzījās 1 600 km no Maskavas līdz Berlīnei, tad vairāk nekā četru gadu laikā Ukrainas kara gaitā Krievijas spēki Doņeckas apgabalā virzījās aptuveni par 60 km.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/f3yFd64d8DQ?si=5aLkxgbFqlixUyev" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
