Mācības igauņu valodā notika šabloniski un bija neinteresantas.
«Pietiekami labi», «prinicipā tā kā normāli», «bezjēdzīgi», «maz ticams, ka kāds no mūsu grupas nokārtos» – Ida-Viru profesionālās izglītības centra audzēkņi dažādi reaģē uz pāreju uz igauņu valodu mācībās. No pieciem simtiem audzēkņu, nosūtītiem uz intensīvo valodas apmācību, apmēram simts vispār pārtrauca apmeklēt mācības. No tiem, kas turpina mācīties, arī ne visi cer uz diplomu. Taču centra direktors Hendriks Agurs sola, ka neviens netiks atstāts malā.
Kopumā profesionālajā izglītībā mācību ēkās Narvā, Sillamjē un Jõhvi apgūst zināšanas aptuveni 2000 cilvēku. Tomēr apmēram simts igauņu valodas stundu kavētāju dēļ Narvā vairākas dienas interneta vietnēs risinājās vārdu apmaiņa starp profesionālās izglītības centra direktoru Hendriku Aguru un pilsētas mēri Katri Raik.
«Hendrik, tā nedrīkst! Skola nav izpildījusi mājasdarbu! Tu sāki plašos apjomos pasniegt igauņu valodu. Vai tu vispirms aprunājies ar studentiem, iesaistīji viņus mācību plānošanā, pajautāji viņu viedokli?» – paziņoja Katri Raik savā Facebook lapā, saņemot daudz dusmīgu komentāru igauņu valodā.
Hendriks Agurs tajā pašā sociālajā tīklā atbildē to nosauca par politisku izteikumu, kas vērsts pret mēres krievvalodīgajiem vēlētājiem, un par Katri Raik piebilda:
«Diemžēl mana uzticība viņas spējai turpināt darbu igauņu valodas lietā Ida-Virumaā ir samazinājusies līdz minimumam.»
Decembrī Hendriks Agurs paziņoja, ka daudzi audzēkņi netiek galā mācībās igauņu valodā. Tiem pirmā un otrā kursa audzēkņiem, kuru līmenis nesasniedz B1, izvēles priekšmetus profesionālajā izglītībā aizstāja ar igauņu valodu, un visas šīs mācību stundas apvienoja vienā intensīvajā kursā. Aptuveni pieci simti jauniešu tikai pēc tam atgriezīsies pie saviem ierastajiem priekšmetiem un turpinās mācības valsts valodā.
Drīz pirms tam ziemas uzņemšana Profesionālās izglītības centrā, kurā pieteikties varēja arī pieaugušie, noritēja ar grūtībām. Narvā vispār neizdevās izveidot nevienu grupu. Tādējādi iezīmējās tendence uz profesionālās izglītības saīsināšanos Ida-Virumaā.
Komentējot to Dienvidiem-Virumaai, Hendriks Agurs nepiekrita, ka iespējas iegūt profesionālo izglītību Ida-Virumaā samazinās:
«Profesionālās izglītības iespējas, bez šaubām, nav samazinājušās. Ziemas periodā mēs piedāvājām 300 vietas mācībām dažādās specialitātēs, kas ir par 100 vairāk nekā pagājušajā ziemā. Bija pārstāvētas 12 profesijas,» paziņoja Agurs, uzskaitīja šīs profesijas un piebilda. «Tomēr vietējie pieaugušie nav gatavi mācīties igauņu valodā, tāpēc mācību grupas netika atvērtas.»
Lieli mašīnbūves uzņēmumi Narvā, pirmām kārtām Fortaco Estonia un Hanza Mechanics, organizē prakses potenciālajiem jaunajiem darbiniekiem un apmāca viņus darba vietās (krievu valodā). Bet parasti tas nav profesijas apgūšana no nulles pēc skolas. Piemēram, Hanza Mechanics piedāvā profesionālās izglītības otrā kursa audzēkņiem un Ida-Viru koledžu studentiem strādāt pie tiem divas dienas nedēļā zem instruktoru vadības no rūpnīcas speciālistiem.
«Es eju uz intensīvām igauņu valodas stundām,» – pastāstīja anonimitātes nosacījumā pirmā kursa audzēknis Ida-Viru profesionālās izglītības centrā. «Stundas notiek šabloniski, skolotājiem vienkārši dod materiālus, un visiem viņiem ir izdrukas no viena resursa. Reizēm tās pat atkārtojas pie dažādiem skolotājiem. Es uzskatu, ka tas ir mazefektīvi, īpaši tiem, kuriem igauņu valoda ir vāja, un astoņu nedēļu laikā pacelt līmeni līdz B1 viņiem gandrīz nav iespējams. Man personīgi rezultāts pēc divām nedēļām ir ļoti vājš.»
«Manā grupā pasniedz trīs dažādi skolotāji, un visi viņi nav pedagogi, bet vienkārši cilvēki, kuri prot igauņu valodu C1 līmenī. Es domāju, ka daudzi audzēkņi neapmeklē šīs nodarbības, jo uzskata tās par bezjēdzīgām, ļoti garlaicīgām un mokošām,» – piebilda audzēknis.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/HKZLrSYWikY?si=fJsNRi2imVGrhPUx" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
