Ukraiņi, kurus Vācijas varasiestādes saista ar gāzesvada "Nord Stream" spridzināšanu, 2022. gada pavasarī ir apsprieduši savus plānus ar cilvēkiem, kas saistīti ar ASV Centrālo izlūkošanas pārvaldi (CIP), ceturtdien vēsta vācu nedēļraksts "Der Spiegel".
"Der Spiegel" apgalvo, ka žurnālisti runājuši ar vairākiem avotiem Ukrainā, kam bijis zināms par ukraiņu diversantu komandas kontaktiem ar amerikāņiem. Žurnāls norāda, ka iepriekš šo avotu sniegtā informācija bijusi precīza un vēlāk to apstiprinājuši vācu izmeklētāji.
Ukraiņu diversantu komandas locekļi ar senajiem paziņām no CIP esot tikušies 2022. gada pavasarī Kijivā, kad ukraiņi pirmo reizi iepazīstinājuši ar plāniem kaut ko izdarīt ar cauruļvadiem, kas ļāva Krievijai iegūt līdzekļus kara vešanai pret Ukrainu.
Tad CIP pārstāvji ar interesi uzklausījuši šo ideju un neesot iebilduši, stāstījuši avoti.
Arī turpmāk notikušas tikšanās, kurās apspriestas tehniskās detaļas. Jau otrās tikšanās laikā ukraiņiem esot radies iespaids, ka ASV puse varētu palīdzēt ar finansējumu.
Tikai vēlākā stadijā amerikāņi mainījuši savu nostāju un sākuši atrunāt no plāna realizācijas, apgalvojuši avoti.
- gada jūnijā Nīderlandes izlūkdienests no kāda avota Ukrainā ieguvis informāciju par plānoto uzbrukumu "Nord Stream" un par to informējis CIP un Vācijas dienestus. Vāciju informējuši arī amerikāņi.
Taču Vācija šo informāciju uztvērusi skeptiski.
ASV turpmāk aktīvi centušās novērst uzbrukumu "Nord Stream", un CIP pārstāvis Kijivā esot pat vērsies Ukrainas prezidenta kancelejā, pieprasot operāciju atsaukt.
CIP preses dienests, atbildot uz "Der Spiegel" lūgumu komentēt šīs ziņas, paziņoja, ka anonīmu avotu sniegtā informācija esot "pilnībā nepatiesa".
Kā ziņots, 2022. gada septembra beigās gāzesvadus "Nord Stream" sabojāja vairāki sprādzieni.
"Nord Stream 1" iepriekš tika izmantots, lai piegādātu Vācijai Krievijas gāzi, bet sprādziena brīdī gāzes piegāde jau bija apturēta saistībā ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Savukārt "Nord Stream 2" vēl nebija nodots ekspluatācijā, ko arī aizkavēja Krievijas agresija pret Ukrainu.
Vācijas izmeklētāji apgalvo, ka tiem izdevies noskaidrot visu gāzesvada "Nord Stream" spridzināšanā iesaistīto personības.
Saskaņā ar izmeklētāju viedokli spridzinātāju grupā bijuši septiņi cilvēki - četri ūdenslīdēji, spridzināšanas speciālists, kuģa kapteinis un grupas vadītājs. Vācija izdevusi orderus viņu aizturēšanai.
Novembrī iespējamo grupas vadītāju Serhiju Kuzņecovu Vācijai izdeva Itālija, kur viņš tika aizturēts augusta beigās, kad viņš tur pavadīja brīvdienas kopā ar sievu un bērniem.
Vācijas prokuratūra 49 gadus veco Kuzņecovu apsūdz sprādziena organizēšanā un antikonstitucionālā sabotāžā. Ja viņš tiks atzīts par vainīgu, viņam draud 15 gadu cietumsods.
Tajā pašā laikā virkne Eiropas politiķu, īpaši Austrumeiropā, norādījuši, ka "Nord Stream" no Krievijas agresijai pakļautās Ukrainas viedokļa ir leģitīms militārs mērķis.
- oktobrī Polijas tiesa noraidīja cita "Nord Stream" spridzināšanā aizdomās turēta Ukrainas pilsoņa izdošanu Vācijai un aizturēto Volodimiru Z. tiesas zālē atbrīvoja.
Varšavas apgabala tiesnesis Darjušs Lubovskis cita starpā uzsvēra, ka Krievijas iebrukuma kontekstā ukraiņi nav uzskatāmi par teroristiem vai sabotieriem, jo "ar mērķi aizstāvēt savu dzimteni, viņi vājina ienaidnieku".
Tādējādi Vācijas centieni uzsākt iespējamo ukraiņu diversantu tiesisko vajāšanu varētu nostādīt Berlīni visai delikātā un nepatīkamā situācijā.
Piemēram, Polijas premjerministrs Donalds Tusks, reaģējot uz Berlīnes apgalvojumiem, ka gāzesvadu "Nord Stream" spridzināšanā iesaistīta gan Kijiva, gan Varšava, pērn izteicās, ka vienīgais, kas tagad darāms "Nord Stream" "patroniem un iniciatoriem" ir "atvainoties un aizvērties".
Savukārt pēc Volodimira Z. aizturēšanas Tusks paziņoja, ka viņa izdošana nav Polijas nacionālajās interesēs, piebilstot, ka "Eiropas, Ukrainas, Lietuvas un Polijas problēma nav tā, ka "Nord Stream 2" tika uzspridzināts, bet gan tā, ka tas tika uzbūvēts".
