Kaimiņvalstij Kanādai draud zaudēt lielas naudas summas.
Neskatoties uz Kanādas varas iestāžu centieniem, tām neizdodas normalizēt attiecības ar dienvidu kaimiņu. Gluži pretēji, rodas jaunas problēmas, tur, kur tās nemaz negaidīja. Pašlaik Kanādas premjerministrs Marks Karni mēģina vienoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu par gandrīz pabeigto tiltu pār Detroitas upi – projektu, kas sācies vēl pirms astoņiem gadiem un šķita veiksmīgi īstenojams. Trampa neapmierinātību izraisīja tas, ka objektam īpašumtiesības pieder Mičiganas štata varai un Kanādas valdībai, bet federālajai valdībai nav daļu tajā. Otavā min, vai tas ir iegansts izvirzīt pretenzijas pret Kanādu citos jautājumos vai patiesa ASV prezidenta neapmierinātības iemesls. Komentējot notikušo telefonzvanu, Karni solīja, ka spēs «sakārtot situāciju».
Skandāls uzliesmoja pirms dažām dienām, kad savā sociālajā tīklā Truth Social Tramps apsūdzēja Kanādu «netaisnīgā attieksmē» pret ASV. Prezidents uzskata, ka tilts tika būvēts praktiski bez amerikāņu materiālu izmantošanas un vispār pilnībā pieder ziemeļu kaimiņvalstij, kas ir nepieņemami. Tramps it kā aizmirsis, ka vēl savas pirmās pilnvaru termiņa laikā viņš šo infrastruktūras projektu vērtēja pozitīvi, dēvējot to par «dzīvības svarīgu ekonomisko posmu».
«Es neļaušu atvērt šo tiltu, kamēr Savienotās Valstis nesaņems pilnīgu kompensāciju par visu, ko mēs tām esam devuši. Un arī, kas nav mazsvarīgi, kamēr Kanāda neizturēsies pret Savienotajām Valstīm ar taisnīgumu un cieņu, ko mēs esam pelnījuši. Mēs nekavējoties sāksim sarunas. Ņemot vērā visu, ko mēs tām esam devuši, mums, iespējams, jābūt īpašniekiem vismaz puses šī aktīva,» – paziņoja tagad ASV prezidents.
Tilta būvniecība, kas savieno Kanādas Vindzoru un ASV Detroitu, sākās jau 2018. gadā, bet projekts radās Baraka Obamas administrācijas laikā. Projekts ar nosaukumu «Gordija Haua Starptautiskais tilts» bija paredzēts nodrošināt tiešu savienojumu starp abu valstu automaģistrāļu sistēmām. Par būvniecību un finansēšanu atbild Windsor-Detroit Bridge Authority, kas pilnībā pieder Kanādas valdībai. Tilts piederēs vienādās daļās Kanādai un Mičiganas štats, un atklāšana bija plānota šī gada sākumā.
Saskaņā ar vairāk nekā pirms 10 gadiem noslēgto vienošanos Kanāda saņems ieņēmumus no maksām par pārvietošanos līdz brīdim, kad būs atmaksājusi būvniecības izdevumus, pēc tam šīs naudas tiks sadalītas pa vienādām daļām starp Kanādu un Mičiganas štatu. Līguma cena par tiltu ir 6,4 miljardi dolāru.
Karni, pēc viņa paša teiktā, telefonā norādīja Trampam uz īpašumtiesību vienādo sadalījumu. Viņš arī atgādināja, ka viņa valsts finansēja projektu, taču būvniecēšanā tika izmantota tērauds un strādnieki no abām valstīm. «Tas ir lielisks mūsu valstu sadarbības piemērs,» – norādīja Kanādas premjers. Acīmredzot šie argumenti ASV prezidentam nav ļoti palīdzējuši. Viņš, ja ticēt viņa paziņojumiem, plāno tomēr pārskatīt projekta nosacījumus.
Pēc mediju ziņām, Trampa retorikas maiņu attiecībā uz infrastruktūras objektu ietekmēja Morun ģimenes lobēšanas pūliņi. Morunu ģimenei pieder Ambassador Bridge, kas arī savieno Detroitu un Vindzoru. Ilgu laiku Morunu ģimene iesniedza tiesvedības, lai nepieļautu otrā pārceltuves rašanos, kas atņemtu tai ienākumus. Caur Ambassador Bridge tiek veikts gandrīz ceturtdaļa no visiem Kanādas un ASV robežas šķērsojumiem, kas padara to par vienu no noslogotākajiem robežšķērsošanas punktiem. Nedaudz pirms Trampa ieraksta publicēšanas Metjū Moruns tikās ar ASV tirdzniecības ministru Hovardu Latniku, ziņoja laikraksts The New York Times. Pēc tam ministrs piezvanīja Trampam.
Tilta jautājums iedrāza vēl vienu šķelumu kaimiņu attiecībās, kas kopš Trampa otrā termiņa sākuma piedzīvo ne visai labus laikus. ASV prezidentam sakrājušās vairākas pretenzijas pret Otavu, par kurām viņš minēja Truth Social. Pirmkārt, tas ir aizliegums pārdot ASV alkoholu Ontario provincē (tur atrodas arī Vindzora pilsēta).
Otrkārt, Kanādā pastāvošie «nepieņemamie» piena produkcijas tarifi, kas «pakļauj ASV zemniekus lielam finansiālam riskam». Tramps neaizmirsis arī par Kanādas varas iestāžu nodomiem veidot attiecības ar Ķīnu.
Janvārī Karni panāca vienošanos ar Ķīnas Tautas Republikas vadītāju Si Dzjiņpinu par tarifu samazināšanu. Politiķis arī uzstājās ar runu Pasaules ekonomikas forumā Davosā, kur aicināja saliedēties pret lielvaru hegemonisko politiku (kurā ietilpst arī ASV). Šāda mēģinājuma attālināties no ASV Vašingtonā izraisīja kritikas vilni. Ņemot vērā, ka Kanāda ir viena no trim lielākajiem valsts tirdzniecības partneriem, šāda reakcija uz Otavas centieniem diversificēt ārējās ekonomiskās saites un panākt lielāku neatkarību no Savienotajām Valstīm ir pilnīgi gaidāma.
Tramps jau vairākkārt draudēja valstij ar milzīgām muitas nodevām. Rudenī viņš ieviesa 35 procentu muitas nodokļus uz to mazo skaitu Kanādas preču, kuras nav ietvertas brīvās tirdzniecības līgumā starp ASV, Kanādu un Meksiku (USMCA). Līgums aizsargā preču apriti no mākslīgiem ekonomiskiem šķēršļiem. Pēc tam ASV prezidents draudēja palielināt šo likmi līdz 45 %, bet vēlāk līdz 100 %, papildus ieviešot 50 procentu tarifu uz Kanādā ražotajām lidmašīnām. Neviens no šiem draudiem tā arī netika īstenots.
Pašlaik Trampa administrācija cenšas spiest uz Kanādas valdību, atgādinot, ka šogad jānotiek USMCA nosacījumu pārskatīšanai. Amerikas amatpersonas teju vai tieši saka, ka viņu kolēģiem Otavā būtu jārīkojas labāk (lasīt: pakļauties ASV), lai līgums paliktu spēkā. Tomēr pagaidām Karni turpina pieturēties pie izsludinātā pragmatisma valsts ārlietās, piesardzīgi reaģējot uz Trampa draudiem.
