Valentīna Tereškova 88 gadu vecumā vēlreiz kandidē uz Krievijas Valsts Dumu

«Ziņa par to, ka Valentīna Tereškova 88 gadu vecumā plāno vēlreiz kandidēt uz Valsts Dumu — labs iemesls runāt ne tik daudz par vecumu, cik par pašu varas dabu», raksta savā Telegram kanālā Maskavas politologs Ilja Graščenkovs.

«Strīdēties par to, vai cilvēks tādā vecumā var būt efektīvs, ir nevērīgs darbs. Vēsture zina daudz piemēru par aktīviem un gudriem vecākiem politiķiem. Taču šeit jautājums ir dziļāks.

Kad viena un tā pati figūra, lai arī leģendāra, gadu desmitiem paliek politikā, tas liecina par sistēmu, kurai kļūst aizvien grūtāk atjaunoties. Gerontokrātija taču nav vienkārši „veco cilvēku valdīšana”. Tā ir tāda varas līdzsvara izvietošana, kurā pieeja pie varas augstākajiem ešeloniem jaunajām paaudzēm un idejām kļūst būtiski ierobežota. Sistēma sāk izmantot pārbaudītus pagātnes simbolus — kā Tereškovu, lai leģitimizētu tagadni, ekspluatējot pārraušanas un jaunības tēlu esošā kārtības konservēšanai, kas savukārt var šos lielumus neatbalstīt.

Problēmas būtība nav bioloģiskajā vecumā, bet politiskajā vecumā. Kad elite, kuras galvenā pieredze veidojusies pavisam citā ēra — bez interneta, bez globālajām piegāžu ķēdēm, bez mūsdienu izaicinājumiem — turpina pieņemt lēmumus sabiedrības vārdā, kas dzīvo digitālajā pasaulē, tas noved pie plaisas. Plaisas uztverē par dzīves tempā, tehnoloģisko risku un iespēju izpratnē, valodā, kurā runā valsts.

Tāda sistēma maskējas kā stabilitāte. Tiek teikts: lūk, pārbaudīti cilvēki, viņiem var uzticēties. Taču īsta, veselīga stabilitāte nav iesaldēšana. Tā ir dinamika, tas ir brīdis, kad elitē ir vieta gan pieredzes gudrībai, gan enerģijai un svaigai redzei no jauniem cilvēkiem. Kad pastāv mehānismi, kas ļauj cienījamiem pārstāvjiem no dažādām paaudzēm ienākt varā. Ja šādu mehānismu nav, sistēma sāk iestrēgt. Tā zaudē elastību un spēju pielāgoties, kas mūsu straujajā pasaulē var novest pie daudz lielākiem satricinājumiem nekā plānota kadru rotācija.

Stāsts ar Tereškovu ir tāds spogulis, kurā mūsu politiskā sistēma atspoguļojas bez iekrāsojuma. Diemžēl galvenie sasniegumi palikuši pagājušajā gadsimtā. Tas, ka Krievijai ir ne tikai lieliska pagātne, bet arī nākotne, kuras pārvaldīšanai nepieciešami cilvēki, kuru dzīve un karjera vēl ir priekšā, šobrīd ir aizliegta nākotnes tēla teritorija. Jo kāda tā būs — to neviens vairs nezina, un to prognozēt tik turbulencētos brīžos ir nevērīgs uzdevums.»

Valentīna Vladimirovna Tereškova (dz. 6. marts 1937, ciems Bolšoje Maslennikovo, Tutaevs rajons, Jaroslavļas apgabals, RSFSR, PSRS) — PSRS lidotāja‑kosmonaute, pirmā pasaulē sieviete‑kosmonaute (1963), Padomju Savienības varone (1963), generālleitnante (2025)[2]. Pilns ordeņa «Par nopelniem Tēvijai» kavalieris.

PSRS Augstākās Padomes deputāte VII—XI sasaukumos (1966—1989), PSRS Augstākās Padomes Prezidija locekle (1974—1989). Padomju sieviešu komitejas vadītāja (1968—1987) un Padomju sabiedrību draudzības un kultūras sakaru ar ārzemēm savienības vadītāja (1987—1992).

Krievijas politiķe, Krievijas Federācijas Valsts Domas deputāte, partijas «Vienotā Krievija» Augstākās padomes locekle[3]. 2020. gada martā viņa ierosināja grozījumu Krievijas Federācijas Konstitūcijā, kas ļāva amatā esošajam Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vēl divas reizes pretendēt uz prezidenta amatu.

Pēc atbalsta Krievijas iebrukumam Ukrainā viņa atrodas Eiropas Savienības, ASV un vairākas citu valstu noteikto starptautisko sankciju sarakstā.

<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/lk4hJsz9PpA?si=QqhDwfgeACmOxVGY" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>