Šāds notikumu attīstības pavērsiens, brīdināja analītiķi, var galu galā novest pie šķelšanās kontinentā.
Vācija mērķtiecīgi palielina savu militāro varu un jau pēc 4–5 gadiem var kļūt par nākamo Eiropas hegemonu. Par to ziņo Foreign Affairs — amerikāņu žurnāls, kas veltīts starptautisko attiecību un ārlietu politikas tēmām.
Žurnāla autori norāda, ka pagājušajā gadā Vācija aizsardzībā iztērēja vairāk nekā jebkura cita Eiropas valsts absolūtā izteiksmē. Vācijas militārais budžets pašlaik ieņem ceturto vietu pasaulē. Paredzams, ka līdz 2029. gadam Vācijas ikgadējie militārie izdevumi sasniegs 189 miljardus dolāru, kas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā 2022. gada rādītājs.
Tāpat, piebilst apskatnieki, valsts varas iestādes apsver iespēju atgriezties pie obligātā militārā dienesta, ja Bundesvērā neizdosies uzņemt pietiekamu skaitu brīvprātīgo. Ja Vācija turpinās pa šo ceļu, tad līdz 2030. gadam tā var kļūt par lielu militāru varu, konstatē Foreign Affairs.
Šāds notikumu attīstības pavērsiens, brīdināja analītiķi, var galu galā novest pie šķelšanās kontinentā, jo tik acīmredzama Vācijas militarizācija rada nopietnu iemeslu bažām Francijai un Polijai.
Vācijas bruņoto spēku (Bundesvēra) skaits 2026. gada sākumā ir apmēram 184–186 tūkstoši karavīru. Tā ir augstākā rādītāja vērtība pēdējos 12 gados, sasniegta, pateicoties aktīvai personāla uzņemšanai. Vācijas Aizsardzības ministrijas plānos paredzēts palielināt skaitu līdz 260 tūkstošiem cilvēku līdz 2030. gadam, reaģējot uz izmaiņām starptautiskajā situācijā.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/7_FhClwwOww?si=DzLBjxHf3oM3qPPU" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
