Priesteris Timotijs Dolans nosauca likumprojektu par «šokējošu».
Ņujorkas gubernatore Keti Hokula parakstīja likumprojektu par medicīnisko palīdzību dzīves beigās, kas ļaus ārstiem izrakstīt letālas zāļu devas pacientiem terminālās slimības stadijā, ja viņiem atlicis dzīvot mazāk nekā sešus mēnešus. Likuma pieņemšana bija vairāk nekā desmit gadu diskusiju rezultāts ar cilvēktiesību organizāciju, reliģisko kopienu un sabiedrības līdzdalību, norādīts gubernatores oficiālajā vietnē.
Pēc Hokulas teiktā, Ņujorka vienmēr aizstāvēs tiesības uz „ķermeņa autonomiju”, kas ietver iespēju neārstējami slimiem cilvēkiem noslēgt dzīvi „ar cieņu un līdzjūtību”.
«Šis ceļš man bija dziļi personisks. Redzēt manas mātes ciešanas no amiotrofiskās laterālās sklerozes (ALS) bija nepanesama pieredze, īpaši tāpēc, ka es neko nevarēju darīt, lai mazinātu mīļotās personas sāpes. Vajadzēja gadus uzticīgu sarunu ar likumprojekta autoriem, medicīnas ekspertiem, pacientu tiesību aizstāvjiem un, kas vissvarīgāk, ar ģimenēm, kuras to ir pārdzīvojušas. Ņujorkas iedzīvotāji ir pelnījuši izvēli, kas mazinās viņu ciešanas nevis saīsinot dzīvību, bet saīsinot nomiršanas periodu — es stingri ticu, ka mēs pieņēmām pareizo lēmumu», — sacīja Hokula.
Likums paredz virkni pasākumu, kas izslēdz iespējamu pacientu piespiešanu vai iebiedēšanu izvēlēties atstāšanu no dzīves. Tā, starp izrakstīto recepti un zāļu lietošanu noteikta obligāta piecu dienu gaidīšanas perioda, kā arī pacienta mutiska lūguma izteikšana par zāļu izrakstīšanu jāfiksē videoierakstā vai jāieraksta diktofonā. Katra pacienta, kas izteicis vēlmi saņemt medicīnisko palīdzību dzīves beigās, obligāti tiek pakļauti psihiatriska un psiholoģiska novērtējuma procedūrai.
Pakalpojums tiek sniegts tikai Ņujorkas iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā hospisi, kas saistīti ar reliģiskām organizācijām, var pilnībā atteikties no šādas iespējas.
Starp citu, Hokula agrāk komentāros par likumu norādīja, ka pie lēmuma bija ņēmusi vērā savu katoļu ticību. Sākotnēji par nodomu parakstīt likumu viņa paziņoja pagājušajā decembrī un saņēma kritiku no vietējās garīdzniecības.
Prēlāts Timotijs Dolans, tolaikējais Ņujorkas arhibīskaps, likumprojektu nosauca par «šokējošu», bet Hokulas nodomu to apstiprināt — par «traucošu». Lielākā daļa iepriekš minēto pasākumu galu galā šonedēļ tika pievienoti iniciatīvai kā grozījumi.
Likumprojekta autore, Ņujorkas Asamblejas deputāte Emī Polin, nosauca parakstīšanas dienu par vēsturisku. Pēc viņas vārdiem, lielākā daļa cilvēku «nekad neizvēlēsies medicīnisko palīdzību dzīves beigās», taču viņiem svarīgi zināt, ka tāda iespēja eksistē.
«Šodien ir vēsturiska diena Ņujorkai… Šī likumdošanas iniciatīva ir par mīlestību, autonomiju un nevajadzīgu ciešanu atvieglošanu… Lielākā daļa cilvēku nekad neizvēlēsies medicīnisko palīdzību dzīves beigās, bet viņiem ir svarīgi būt pārliecinātiem, ka šī līdzjūtības darbība ir iespējama, pat ja tā nekad netiks izdarīta. Es esmu dziļi pateicīga gubernatorei Hokulai par to, ka viņa ieraudzīja šī likuma pamatā esošo dziļāko līdzjūtību, un izciliem aizstāvjiem, kuri gadiem ilgi strādāja, lai šī diena kļūtu iespējama», — sacīja Polina.
Likums stāsies spēkā pēc sešiem mēnešiem. Veselības departaments šajā laikā izstrādās nepieciešamo regulu, savukārt medicīnas iestādes varēs sagatavot un apmācīt personālu. End of Life Choices New York direktore Mendi Cuker paziņoja, ka bezpeļņas organizācija īstenos plašu informatīvo kampaņu, un likumu viņa nosauca par «nozīmīgu posmu garā un līkumotā ceļā uz taisnīgumu, izvēli, mieru un cieņu».
«Nākamo sešu mēnešu laikā un pēc tam End of Life Choices New York īstenos plašu izglītojošu kampaņu ārstiem, juristiem, medmāsām, farmaceitiem un daudziem citiem speciālistiem, kurus tieši skars šis jaunais likums, kā arī plašai sabiedrībai. Mēs ar nepacietību gaidām sadarbību ar gubernatores biroju un speciālām organizācijām, lai likums tiktu īstenots veiksmīgi un efektīvi», — paziņoja Cukere.
Pēc Reuters ziņām, Ņujorka pievienojusies 12 ASV štatiem un Kolumbijas apgabalam, kur šī analoga eitanāzijai prakse ir atļauta. Oregonas štats bija pirmais ASV štats, kas 1994. gadā legalizēja medicīnisko praksi. Šāda nāves pieeja ir iespējama arī Kalifornijā, Ilinoisā, Kolorādo, Meinā, Montānā, Ņūdžersijā, Jaunmeksikā, Vermontā, Vašingtonā un Havaju salās. Pagājušajā gadā Delavērā pieņēma End-of-Life Options Act («Likums par iespējām dzīves beigās»), par ko iepriekš ziņoja RTVI.US.
Parasti ar medicīnisko palīdzību dzīves beigās saprot tā dēvēto asistēto pašnāvību, lai gan daži amerikāņu eksperti norāda uz termina neprecizitāti. Amerikas medicīniskās tiesību koledža 2008. gadā pieņēma rezolūciju, kurā aicināja izslēgt vārdu «pašnāvība» no leksikas attiecībā uz darbībām psihiski kompetenta, taču neārstējami slima cilvēka, kurš izteicis vēlmi aiziet no dzīves.
Atšķirība no eitanāzijas ir tāda, ka medicīniskās palīdzības gadījumā pacients pats kontrolē visu procesu, kamēr eitanāzijas gadījumā letālu zāļu devu ievada ārsts.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/4ZXonbDjoKM?si=E_FN6H7ZVc9eIeus" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
