Kritiski svarīgas tehnoloģijas tika piegādātas ar Pekinas oficiālo svētību.
Ķīna piegādā Krievijai virpas un komponentus hiperskaņas ballistisko raķešu «Orešņik» ražošanai, ar kurām Vladimirs Putins draud Rietumiem, raksta The Telegraph. Izdevums atsaucas uz Ukrainas izlūkdienestu datiem, kas atklāja ķīniešu virpas ar ciparu programmvadību (CNC) “Votkinskas rūpnīcā”, kura, papildus «Orešņikam», montē raķetes «Iskander‑M», kā arī starpkontinentālās ballistiskās raķetes «Topol‑M». Tieši šī aprīkojuma dēļ Krievija spēja palielināt augsti precīzā bruņojuma ražošanas apjomus.
Pēc Import Genius aprēķiniem, kurus citē The Telegraph, kopš kara sākuma Pekina kopumā Maskavai piegādājusi dažādu aprīkojumu un komponentu ieroču izstrādei par 10,3 miljardiem ASV dolāru. Šajā summā ietilpst virpu piegādes 3,1 miljardu ASV dolāru vērtībā, mikroshēmas un atmiņas plates 4,9 miljardu ASV dolāru vērtībā, kā arī piezoelektriskie kristāli, ko izmanto radaros un radioelektroniskās cīņas (RĒB) sistēmās, un teleskopiskie tēmekļi, kurus var uzstādīt uz ieročiem. Turklāt Ķīna nosūtījusi uz Krieviju svarīgas testa ierīces — multimetrus un osciloskopus, kas tiek izmantoti ieroču un mikroelektronikas efektivitātes un darbspējas pārbaudei.
Pēdējo gadu laikā Krievija kļuvusi daudz atkarīgāka no Ķīnas, sacīja Open Source Centre vecākais analītiķis Gērijs Somervils. Pēc Lielbritānijas Karaliskā aizsardzības pētījumu institūta (RUSI) pētnieka Nika Reinoldsa teiktā, imports no Ķīnas Krievijai ir tik nozīmīgs, jo daudzos krievu rūpnīcās aprīkojums ir novecojis un neļauj ātri un kvalitatīvi ražot lidmašīnas un citu militāro tehniku.
«Visvājākā Krievijas joma ir precīzijas stakstošana», norādīja Karnegie fonda vecākais pētnieks Maikls Kofmans. Viņš piebilda, ka bez ķīniešu piegādēm Krievijai būtu ļoti grūti turpināt karu pret Ukrainu.
Krievijas bruņotie spēki pirmo reizi pielietoja raķeti «Orešņik» sitienam Ukrainā 2024. gada novembrī. Otrais trieciens tika izpildīts šī gada 9. janvārī pret objektu Lvivas apgabalā. Pagājušajā rudenī Ukrainas izlūkdienesti lēsa, ka Krievijai ir līdz piecām uzsākšanai gatavām šādām raķetēm. Tajā pašā laikā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par raķešu kompleksa izvietošanu Baltkrievijā.
Pentagonā norādīja, ka «Orešņik» ir modificēta starpkontinentālās ballistiskās raķetes RS‑26 «Rubež» versija, kas izmēģināta jau 2011. gadā. Līdzīgu viedokli pauda arī Lielbritānijas Aizsardzības ministrija, norādot uz ierobežotu šādu raķešu skaitu Krievijā. The Moscow Times avoti Krievijas varas iestādēs sacīja, ka «Orešņika» izmantošana un tai sekojošais informācijas ažiotāža bija daļa no Kremļa propagandas kampaņas, kuras mērķis bija iebiedēt Rietumu politiķus un sabiedrību.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/8rSMCvsMOQo?si=-P6xq5Ydp5BEKmfz" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
