Galvenais separātisma cēlonis ir vietējā nafta.
Trampa administrācija rīkoja vairākas slepenas tikšanās ar separātistiem no bagātās naftas Kanādas provinces Alberta, kamēr attiecību plaisa starp Vašingtonu un Otavu padziļinās. Kā ziņo Financial Times (FT), Kanādas grupa Alberta Prosperity Project (APP), kas atbalsta provinces atdalīšanos, plāno nākamajā mēnesī sarīkot vēl vienu tikšanos ar ASV amatpersonām un pieprasīt $500 miljardus, lai finansētu teritoriju gadījumā, ja tiktu rīkots referendums un atzīta neatkarība.
No 2025. gada aprīļa APP vadītāji trīs reizes tikās ar ASV Valsts departamenta pārstāvjiem Vašingtonā, pastāstīja FT informēti avoti. Nākamajā ieplānotajā tikšanā, kurā piedalīsies sarunu vedēji no Valsts departamenta un ASV Finanšu ministrijas, pusēm jāvienojas par $500 miljardu kredītu, lai finansētu provinci gadījumā, ja tās neatkarība tiktu atzīta.
Juriskonsults APP Džeffs Rats, kurš bija klāt tikšanās laikā, norādīja, ka ASV «ļoti ieinteresētas brīvā un neatkarīgā Albertā». Viņš apgalvo, ka viņam ir «daudz ciešākas attiecības» ar Trampa administrāciju nekā Kanādas premjerministram Markam Karni.
Valsts departaments un Baltā nama pārstāvji nevarēja ne apstiprināt, ne noliegt šādu tikšanos faktu, norādot, ka administrācijas darbinieki regulāri tiekas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tomēr neuzņemoties nekādas saistības.
«Valsts departaments regulāri tiekas ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Kā ierasts, šādās tikšanās neparedz nekādas saistības,» — sacīja departamenta oficiālais pārstāvis.
Saskaņā ar FT avotu, kurš pazīstams ar ASV finanšu ministra Skota Bessenta pozīciju, ne viņš, ne citi ministrijas ierēdņi nezināja par kredīta piedāvājumu un neplānoja šo jautājumu apspriest. ASV Finanšu ministrija un Kanādas premjerministra birojs atteicās no komentāriem.
Savukārt pats Bessents pagājušajā nedēļā raksturoja provinci kā «ASV dabisks partneris».
«Alberta iedzīvotāji ir ļoti neatkarīgi cilvēki. Klejo baumas par iespējamu referendumu par to, vai viņi vēlas palikt Kanādas sastāvā. Cilvēki vēlas suverenitāti. Viņi vēlas to, kas ir ASV,» — sacīja Bessents intervijā labējā aktīvista Džeka Posobecka.
Kā raksta Financial Times, šīs saites sakrita ar attiecību pasliktināšanos starp ASV un Kanādu. Spriedzi veicināja nesenais Marka Karni uzstāšanās Pasaules ekonomikas forumā Davosā (Šveice). Karni paziņoja par vecā pasaules kārtības «sabrukumu» un aicināja «vidējās lielvalstis» neiet kopsolī ar spēcīgākām valstīm kompromisa meklējumos.
Karni tieši nepieminēja ASV, taču viņa izteikumu uztvēra kā uzbrukumu kaimiņam. ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzēja Kanādu par nepateicību, bet pēc tam atsauca Karni ielūgumu uz savu «Miera padomi».
Politiskā zīme vai rīcības plāns?
Nesenais Ipsos aptaujas rezultāts parādīja, ka 30 % Alberta iedzīvotāju balsotu par provinces atdalīšanos no Kanādas. Tomēr tikai 15–16 % stingri atbalsta neatkarības ideju, ņemot vērā iespējamās izmaksas. Kā norāda Financial Times, tas nozīmē, ka aptuveni pusei separātisma atbalstītāju abās provincēs neatkarība drīzāk ir politiska zīme nekā plāns, par kuru viņi būtu gatavi upurēt savu komfortu.
Lielākā daļa neatkarības atbalstītāju min par iemeslu «vēsturisko netaisnību» pret provinci.
Alberta ir ceturtā pasaulē pēc naftas krājumiem, taču tai nav pieejas ārējiem tirgiem, izņemot ASV. Province arī nevar uzbūvēt cauruļvadu līdz Klusajam okeānam. Ierobežojošais likumprojekts C-69 (Impact Assessment Act) faktiski bloķē jaunu cauruļvadu būvniecību un ierobežo eksportu. No 1961. līdz 2017. gadam Alberta federālajam budžetam iemaksāja aptuveni par $630 miljardiem vairāk, nekā saņēma atpakaļ transferu veidā, teikts APP mājaslapā.
Pašlaik APP mēģina savākt 177 000 parakstu, lai līdz maijam nodotu neatkarības petīciju likumdevēja izskatīšanai. Organizācijas pārstāvji atteicās paziņot, cik parakstu līdz šim savākti.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/pkDyUb90w-M?si=3z06FJjPU0ATwzmD" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
