Pirmais prezidentūras gads pierādīja, ka Baltajā namā nav izolacionists.
Ko Tramps paveica gada laikā? Par to žurnālisti jautāja Tomam Greemam, bijušajam ASV prezidenta Džordža Buša jaunākā padomniekam Krievijas un Eirāzijas jautājumos un Amerikas Starptautisko attiecību padomes pētniekam.
— Kampaņas laikā Donalds Tramps sevi pozicionēja kā līderi, kurš neiesaistīs ASV jaunos konfliktos un nesāks jaunas karas, bet gada laikā kopš viņa nākšanas pie varas ASV piedalījās uzbrukumā Irānas kodolobjektiem, nolaupīja Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro un paziņoja par nodomu anektēt Grenlandi. Ar ko jūs saistāt šādu pagriezienu?
— Nu, ja jūs pajautātu Donaldam Trampam, viņš atbildētu, ka nevienos jaunajos konfliktos un karos nav vilcis iekšā ASV. Tie pasākumi, kurus jūs minējāt — Irāna un Venecuēla — bija ierobežotas apjoma un ilguma militāras operācijas. Kas attiecas uz Grenlandi, tad pagaidām nav skaidrs, kā šī situācija attīstīsies.
Donalds Tramps uzskata, ka visi šie soļi ir svarīgi, lai virzītu ASV nacionālās intereses, kā tās redz viņš pats un kā tās aprakstītas jaunajā Valsts drošības stratēģijā. Viņš atjauno ASV ietekmi un dominanci Rietumu puslodē, nostiprina ASV prioritātes attiecībā uz Irānas kodolprogrammu un Irānas spējām ietekmēt reģiona situāciju, tādējādi veicot ieguldījumu Gazas joslas situācijas risināšanā.
Nepieciešamību iekļaut Grenlandi ASV sastāvā viņš skaidro ar drošības apsvērumiem, bet es domāju, ka viņa interese drīzāk saistīta ar to, ko viņš teica savā inaugurācijas runā par nodomu padarīt ASV atkal lielas — acīmredzot lielas arī teritoriālās ekspansijas ziņā.
Kopumā es neteiktu, ka viņa rīcība starptautiskajā arēnā būtiski atšķiras no tā, ko viņš teica kampaņas laikā. Taču daļa viņa vēlētāju, īpaši tā sauktā MAGA kustības piekritēji, gaidīja ko citu. Viņi cerēja, ka viņš daudz vairāk pievērsīsies iekšpolitikai, nevis ārpolitikai. Būtībā šie cilvēki atbalsta izolacionismu. Taču pēdējo 12 mēnešu laikā kļuva skaidrs, ka pats Donalds Tramps nemaz nav izolacionists. Viņš ir gatavs daudz straujākiem soļiem starptautiskajā arēnā nekā daudzi viņa priekšgājēji.
— Jūs teicāt, ka daļa Donalda Trampa vēlētāju gaidīja ko citu, bet kopumā, ja paskatās sabiedriskās domas aptaujas, vairums amerikāņu neatbalsta tādas ofensīvas darbības kā Venecuēlas gadījumā un iebilst pret Grenlandes aneksiju. Vai viņam sabiedrības viedoklis nav īpaši svarīgs?
— Šobrīd viņš nepievērš lielu uzmanību aptaujām, tas attiecas gan uz ārpolitiku, gan iekšpolitiku. Acīmredzot viņš nedomā, ka tās var būtiski ietekmēt viņa spēju īstenot politiku, kuru viņš uzskata par nepieciešamu.
— Taču novembrī notiks starpposma vēlēšanas Kongresā. Vai prezidentam šādā situācijā nebūtu svarīgi ieklausīties vēlētājos?
— Dažos aspektos viņš tomēr ieklausās. Viens no pēdējiem piemēriem: atbalsta programmas ObamaCare termiņa pagarināšana, lai gan tā izpelnās kritiku no daudziem republikāņiem.
Kas attiecas uz ārpolitiku, tad tās ietekme uz amerikāņu vēlētāju uzvedību ir ierobežota, un šajā ziņā prezidentam, var teikt, rokas faktiski ir vaļā, neatkarīgi no aptauju rādītājiem.
Par ietekmes sfērām un ASV varu
— Jūs minējāt jauno Valsts drošības stratēģiju. Daži eksperti Krievijā tajā saskatīja ASV nodomu padarīt Rietumu puslodi par savu izņēmuma ietekmes zonu, bet vienlaikus izteica cerību, ka ASV turpmāk būs saprotošākas pret citu lielvaru vēlmi pēc savām ietekmes zonām. Taču praksē redzam, ka pirmais notiek, bet otrais — nē.
— Valsts drošības stratēģijā nav runas par ietekmes sfērām. Šis dokuments koncentrējas uz amerikāņu varas atjaunošanu — gan iekšzemē, gan ārpus tās. ASV dominance Rietumu puslodē ir bijusi Amerikas ārpolitikas sastāvdaļa gadiem, ja ne gadsimtiem, lai gan, protams, ne visi ASV prezidenti to tik aktīvi īstenoja praksē kā Donalds Tramps.
Tajā pašā laikā Valsts drošības stratēģijā izklāstītas ASV bažas Indo-Tihookeāniskajā reģionā: ASV satrauc Ķīnas ietekmes pieaugums gan ekonomiskā, gan ģeopolitiskā ziņā.
Dokuments runā arī par ASV interesēm Eiropā, lai gan formulējumi ievērojami atšķiras no tā, kas tika teikts iepriekšējās administrācijās.
— Formulējumi par Eiropu ir gana kritiski.
— Kritiski attiecībā uz dažiem Eiropas līderiem, bet ne obligāti attiecībā uz Eiropu kopumā. Donalds Tramps gribētu, lai Eiropu vada cilvēki ar citām pārliecībām, tuvākām viņa paša uzskatiem. Taču viņš nepiegrūž Eiropu; viņš vēlas, lai tā spēlētu lielāku lomu savas drošības nodrošināšanā. Kas attiecas uz tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām, ASV joprojām ir ļoti ieinteresētas Eiropā.
Daļa stratēģijas veltīta arī ASV interesēm Tuvo Austrumu reģionā, lai gan nelielā mērā.
Dokumentā daudz runāts arī par iekšējo situāciju ASV — par valsts reinūdustrializāciju un ar to saistīto tarifu politiku, imigrācijas politiku un citiem jautājumiem.
Viss tas iederas izsludinātajā Donalda Trampa saukļa America First koncepcijā — viņš grib atjaunot amerikāņu varu gan iekšzemē, gan ārpus tās.
Bet America First nav tikai par to, ka viņš pieņem lēmumus, balstoties uz savu izpratni par ASV prioritātēm. Tas ir arī par to, ka ASV jāpaliek pasaulē visvarens valstij.
Tāpat ievērojams ir tas, ka formulējumi par Ķīnu un Krieviju Valsts drošības stratēģijā nav tik asi kā tas bija viņa priekšgājēja laikā.
— Jā, tās vairs nav nosauktas par ienaidniekiem.
— Taču prezidents acīmredzami uzskata tās par sāncensēm. Paskatieties uz viņa paziņojumiem par Grenlandi — viņš arvien atkārto, ka, ja ASV to neiekaros, to izdarīs Ķīna vai Krievija.
No stratēģijas daļām, kas runā par Indo-Tihookeānisko reģionu, skaidri izriet, ka ASV uzskata Ķīnu par savu galveno konkurentu tur. Un runājot par Eiropu, skaidrs, ka šajā reģionā ASV uzskata Krieviju par konkurentu, bet ilgtermiņā arī Ķīnu. Un prezidents acīmredzami uzskata, ka šajā sacensībā vadošā loma jāuztur ASV.
— Bet no Valsts drošības stratēģijas izriet, ka ASV vairs nevajadzētu tiekties pēc lomas "globālā policista". Taču praksē rodas iespaids, ka Donaldam Trampam rūp viss, kas notiek pasaulē.
— Daļa no tā ir vienkārša telefondiplomātija, mēģinājumi izlīdzināt strīdus puses, piemēram, Taizemi un Kambodžu; viņš neizmanto ASV resursus, bet būtībā strādā savas reputācijas un sava mērķa labā — iegūt Nobela miera prēmiju. Bet, ja paskatās, kā tiek iesaistīti galvenie ASV resursi, tostarp bruņotie, un kādiem uzdevumiem, tad viņa pieeja daudz neatšķiras no politikas, ko pēdējos 30–40 gados īstenojuši viņa priekšgājēji.
Par tiesībām un spēku
— Pagājušajās dienās Donalds Tramps atklāti paziņoja, ka viņam nav nepieciešamas starptautiskās tiesības, jo viņš balstās uz savu morāli, un viņa padomnieks Stīvens Millers tieši sacīja, ka pasaulē viss tiek atrisināts spēka ceļā. Vai tas ir pārtraukums ar iepriekš ASV un to Eiropas partneru virzīto "pasaules, kas balstīta uz noteikumiem" koncepciju?
— Jā, pilnīgi. Tramps personīgi šai koncepcijai netic. Viņš uzskata, ka spēks ir daudz svarīgāks par noteikumiem. Tas atspoguļojas arī viņa iekšpolitikā, kad viņš mēģina novākt izpildvarai uzliktos juridiskos ierobežojumus. Paskatieties, piemēram, kā viņš izmanto federālās struktūras, lai cīnītos pret noziedzniekiem un nelikumīgajiem imigrantiem dažos štatos. Viņa pieeja daudzējādā ziņā atšķiras no tā, kā ASV tiesiskā sistēma paredz šo spēku izmantošanu, un daudzi ASV iedzīvotāji to uzskata par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu.
Kā nu tur bija, viņš acīmredzami izturas pret likumiem un tiesībām ar mazāku pietāti nekā vairums viņa priekšgājēju, un tas atspoguļojas arī viņa ārpolitiskajās darbībās. Viņš tic, ka ASV intereses var un ir jāveicina ar spēku.
— Vai, viņa skatījumā, arī citām valstīm ir tiesības ar spēku virzīt savas intereses? Krievijai, Ķīnai?
— Jā, bet jautājums ir, kā šīs interešu virzīšanas saskan ar ASV interesēm. Un šeit Donalda Trampa pieeja atšķiras no viņa priekšgājēju pieejām. Ja citu valstu interešu sadursme ar amerikāņu interesēm notika, viņi runāja par starptautisko tiesību pārkāpumu, mēģinot tādējādi iegūt citu valstu atbalstu. Pašreizējais prezidents par to nerunā. Bet, kad viņš redz, ka Krievijas spēka izmantošana, lai virzītu tās intereses, ir pretēji ASV interesēm, viņš tam pretstājas šādā vai tādā veidā. Būtībā tā ir spēka cīņa. No ASV skatupunkta tā neparedz pasaules sadalījumu ietekmes sfērās. Ja Krievijas vai Ķīnas darbības ir pret ASV interesēm, ASV tās mēģinās novērst jebkurā vietā. Vienkārši bez atsaucēm uz starptautisko tiesību, demokrātijas vai cilvēktiesību izplatīšanu.
— Veidojas diezgan dīvaina daudzpolārā pasaule.
— Viss atkarīgs no tā, kuras valstis spēs nostiprināties kā "poli" un cik labi tās spēs aizstāvēt savas nacionālās intereses, izmantojot spēku un tā dažādās izpausmes. Tramps skaidri uzskata ASV par dominējošu spēku pasaulē, un viņš ir apņēmies turpināt šo spēku stiprināt ekonomiski, militāri un ģeopolitiski. Viņš saprot arī to, ka ir noteiktas robežas, tostarp attiecībā uz viņa rīcību pret Krieviju, jo tas saistīts ar lieliem riskiem. Tas pats attiecas uz Ķīnu.
Par Krieviju un Ukrainu
— Kā jūs novērtējat Donalda Trampa rīcību attiecībā uz Ukrainas risinājumu un Krievijas un ASV attiecību normalizēšanu? Gada laikā bija brīži, kad šķita, ka "gaisma tuneļa galā" ir redzama, bet tajā pašā laikā ASV prezidents izrādījās pārsteidzoši pakļauts ārējai ietekmei no tiem, kas ieinteresēti konflikta turpināšanā.
— Situācija ar Krieviju un Ukrainu tiešām ir ļoti sarežģīta. Ko varam teikt — bez Donalda Trampa nebūtu bijis nekādu nopietnu konsultāciju, kuru mērķis būtu konfliktu atrisināt. Jā, process virzās ārkārtīgi lēni, bet tomēr mēs pakāpeniski tuvojamies pilnvērtīgām sarunām. Donalds Tramps jau ir spiedis Ukrainu un eiropiešus reālistiski paskatīties uz situāciju un pievērsties grūtajiem jautājumiem — kādas kompromisa tiesības Ukraina ir gatava piekrist, kādas garantijas tai var dot Eiropas sabiedrotie un tā tālāk. Runājot par Krievijas pieeju, viņa rīcības ietekme ir mazāk pamanāma, bet zināms, ka arī Krievijas vara ir paudusi gatavību koriģēt dažas prasības, ja tiks apmierinātas citas.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/sAKWOkQ27aw?si=UPbsS-9dIrl2mKIf" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
