Karš un ekonomikas militarizācija Krievijā ir radījusi politiski un ekonomiski ieinteresētu personu loku, kas gūst labumu no karadarbības, un tas apgrūtinās militāro tēriņu un militarizācijas samazinājumu nākotnē, pirmdien publiskotajā 2025. gada darbības pārskatā vērtē Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
Pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir būtiski veicinājis Krievijas ekonomikas militarizāciju un orientāciju uz armijas vajadzību nodrošināšanu. Turpmākos trīs gadus Maskava militārām vajadzībām paredz atvēlēt 38-41% budžeta izdevumu jeb virs 6% no iekšzemes kopprodukta, lēš SAB.
Krievijas ekonomikas līdzšinējo izaugsmi lielā mērā veido lielās investīcijas militāri industriālajā kompleksā. SAB vērtējumā, Krievijas ekonomikas militarizācija turpināsies arī pēc kara Ukrainā potenciāla noslēguma vai iesaldēšanas, tādējādi attīstot militārās spējas un radot nozīmīgu apdraudējumu Eiropas valstīm un NATO. Ja potenciāla kara noslēguma rezultātā Rietumvalstis atcels vai mīkstinās Krievijai noteiktās sankcijas, Kremļa spējas uzturēt augstu ekonomikas militarizāciju, neriskējot ar ekonomiskiem satricinājumiem, būtiski pieaugs, norādījis SAB.
Kopš iebrukuma Ukrainā Krievija ir demonstrējusi pastāvīgu spēju pielāgoties tai noteiktajiem ierobežojumiem, vērtē SAB. Krievija turpina saglabāt valsts ekonomikas fokusu militarizācijas virzienā, pašreizējo ekonomikas stabilitāti un noturību pret Rietumvalstu sankcijām panākot uz labklājības ilgtermiņa attīstības rēķina. Šī tendence ietver ne tikai ievērojamu resursu novirzīšanu bruņojuma ražošanai, bet arī centienus pilnveidot un plašāk attīstīt militārās ražošanas pašpietiekamību, kas uzturēs Krievijas militāro apdraudējumu kaimiņvalstīm arī nākotnē.
Pretēji Krievijas amatpersonu centieniem mazināt karadarbības ietekmi valsts iedzīvotāju ikdienā, kopš kara sākuma pieredzētās pārmaiņas Krievijas ekonomikā un sabiedrībā ir bijušas nozīmīgas un klātesošas. Apjomīgie tēriņi un resursu pieplūdums militāri industriālajā kompleksā šobrīd balsta Krievijas ekonomiku. Savukārt civilais sektors saskaras ar sarūkošu aktivitāti un attīstības perspektīvu trūkumu, ko rada sankcijas, pieaugošais nodokļu slogs, kā arī ierobežotā un sadārdzinātā piekļuve kapitālam, secina SAB.
Krievijas īstenotā straujā resursu pārdale un nevienlīdzīgais atbalsts ekonomikas nozarēm rada strukturālu nelīdzsvarotību, kuras negatīvās sekas, visticamāk, izpaudīsies nākotnē. Apstākļiem saglabājoties, īstermiņā pastāv zema iespējamība Krievijas ekonomikas spējam sabrukumam, taču ilgtermiņā valsts tehnoloģiskā attīstība un starptautiskā konkurētspēja saruks, uzskata SAB.
Krievijas militāri industriālais komplekss darbojas ar pilnu jaudu, atzīst SAB. Apvienojumā ar vēsturiskā mantojuma bāzes izmantošanu tas ir ļāvis Krievijai 2025. gadā izvērst bruņojuma ražošanu atbilstoši "kvantitāte pāri kvalitātei" principam.
Vienlaikus Krievija ir saskārusies ar atsevišķiem militāri industriālā kompleksa ražošanas trūkumiem, piemēram, paļāvību uz importu, kā arī pieejamā darbaspēka un ražošanas jaudas ierobežojumiem. Trūkumus daļēji risina finansējums. Turpmāko gadu federālā budžeta plāni norāda uz teju nemainīgu apņēmību turpināt bruņojuma ražošanu un militāri industriālā kompleksa spēju izvēršanu.
Karš un ekonomikas militarizācija Krievijā ir radījusi politiski un ekonomiski ieinteresētu personu loku, kas gūst labumu no karadarbības, papildus apgrūtinot militāro tēriņu un militarizācijas samazinājumu nākotnē. Bruņojuma ražošanas pieprasījums saglabājas nemainīgi augsts, un nozare ar vairāk nekā 6000 tiešā vai netiešā veidā iesaistītu uzņēmumu veicina turpmāku Krievijas ekonomikas atkarību no augstiem militārajiem tēriņiem, secinājis SAB.
Ņemot vērā nepieciešamību atjaunot karā noplicinātās bruņojuma rezerves, kā arī militārās ražošanas nozīmi tautsaimniecībā, militarizēta ekonomika Krievijā saglabāsies pat pēc kara Ukrainā noslēguma, uzskata SAB.
Ļoti iespējams, ka Maskava īstenos pakāpenisku militāro tēriņu sarukumu, lai mazinātu ekonomiskās nestabilitātes riskus, vienlaikus atjaunojot militārās spējas. Lai arī Krievijas izvērstās militārās ražošanas spējas uzskatāmas par tehnoloģiski vienkāršākām, valsts ekonomikas militarizācijas uzturēšana turpinās radīt apdraudējumu pat pēc kara Ukrainā noslēguma.
SAB ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm, kas veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras uzraudzību, kā arī veic un kontrolē klasificētas informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.
