Starp citiem lielajiem grantu saņēmējiem — fonds «Тотальный диктант».
Krievijas Pareizticīgā Baznīca (РПЦ) izrādījās lielākā Prezidenta grantu fonda līdzekļu saņēmēja 2026. gadā, vēstīja «Ведомости». Konkrēti, Maskavas patriarhāta Svētītāja Alekseja Centrālā klīniskā slimnīca saņēma finansējumu 43 млн руб. apmērā projektam «Впереди жизнь!». Projekts paredz palīdzību karā Ukrainā cietušajiem, tostarp protēzēšanu un rehabilitāciju centros Žukovskā un Gorlovkā, kā arī brīvprātīgo māsu darba organizēšanu aprūpē piefrontes ārstniecības iestādēs.
Otru grantu 30 млн руб. saņēma RПЦ Baznīcas labdarības un sociālās kalpošanas nodaļa. Līdzekļi tiks novirzīti projektam «Профессионалы рядом 2.0», kas vērsts uz palīdzību pareizticīgajām NVO, kas atbalsta ģimenes ar bērniem ar invaliditāti. Tāpat pa 40 млн руб. saņēma organizācija «Русь» pārtikas banku izveidei 15 000 trūkumā nonākušām ģimenēm un «Справедливая помощь доктора Лизы» — brīvprātīgo apmācībai meklēšanas operācijām pazudušo cilvēku atrašanai.
Starp citiem lielajiem grantu saņēmējiem ir fonds «Тотальный диктант», kam piešķīra 38 млн руб. programmai krievu valodas un Krievijas kultūras popularizēšanai ārzemēs. Arī pa 33 млн руб. piešķīra Ārstnieciskās pedagoģijas centram projektam, kas sniedz palīdzību bērniem un pieaugušajiem ar psihiskām saslimšanām, Stratēģisko iniciatīvu fondam «Muzeja Pobedy» akcijai «Диктант победы», fondam «Феникс» — mobilā žēlsirdības nama izveidei paliatīvās aprūpes nodrošināšanai. Fondam «Старость в радость» piešķīra 30 млн руб. palīdzībai senioriem.
Kopumā prezidenta granti pēc Prezidenta grantu fonda pirmā konkursa rezultātiem 2026. gadā saņēma 1 469 bezpeļņas organizācijas, kurām piešķīra 4,9 млрд руб. (apmēram 50 miljonu eiro). Vidējais granta apjoms bija 3,3 млн руб. Reģioni ar vislielāko uzvarētāju skaitu — Sanktpēterburga, Ņižņijnovgorodas un Čeljabinskas apgabali. Pieteikumu pieņemšana uz otro konkursu sāksies 2. februārī un ilgs līdz 16. martam.
Pašlaik ziedotāju — privātpersonu skaits samazinās, bet lielais bizness finansē savus labdarības projektus, tāpēc valsts loma šādu iniciatīvu atbalstīšanā pieaug, norāda politologs Aleksejs Makarins. «Runājot par grantiem RПЦ struktūrām, tie tomēr tiek piešķirti nevis konfesionāliem projektiem, bet humanitārajām iniciatīvām», — norādīja viņš.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/-rMV3ijp-JI?si=GBMYnUJnGuSE1MyL" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
