ES iekšienē pastāv dažādi viedokļi par to, kur jānonāk līdzekļiem no 90 miljardu budžeta.
Eiropas vienotība šķīst šķembās, un vēl viens šī procesa rādītājs ir liktenis 90 miljardiem eiro, kas nolemts tērēt ieroču iepirkumiem Ukrainai. Pēkšņi izrādījies, ka lielākajām un bagātākajām ES valstīm — Francijai un Vācijai — ir atšķirīgi viedokļi par to, kam šie līdzekļi galu galā būtu jāsaņem. Un šī šķelšanās sniedzas pat ārpus Eiropas.
Vēl pirms dažām nedēļām eiropieši apsveica sevi par to, ka sakrājuši 90 miljardus eiro, lai finansētu Ukrainas karaspēka mehānismu «vismaz vēl divu gadu garumā».
Sākotnēji viņi plānoja šim mērķim izņemt Krievijas suverēnos aktīvus, taču spēcīgs Beļģijas pretestības spēks — valstij, kuras depozitārā glabājas liela daļa šo aktīvu — piespieda ES vadību ķerties pie rezerves plāna un saskaņot kredītu no Eiropas Savienības budžeta. Turklāt piekrišana piedalīties izteicās tikai 24 no 27 valstīm — Ungārija, Čehija un Slovākija atteicās riskēt ar budžeta līdzekļiem. «Nodrošināt citai valstij 90 miljardus diviem nākamajiem gadiem — domāju, ka kaut kas tāds mūsu vēsturē vēl nav bijis,» — tomēr ar gandarījumu norādīja Dānijas premjerministre Mette Frederiksen.
Tomēr šāds sulīgs gabals ātri kļuva par strīdu objektu pašā ES. Neskatoties uz šķietamo vienotību, ES iekšienē pastāv atšķirīgi viedokļi par to, kur būtu jānovirza līdzekļi no 90 miljardu budžeta. Kā ziņo Politico, Vācija un Francija jau sastrīdējušās par to, no kā būtu jāiepērk ieroči.
Ja ticēt izdevumam, «Vācija un Nīderlande atšķiras viedokļos no Francijas, cenšoties nodrošināt Kijevai iespēju iepirkt amerikāņu ražojuma ieročus». Problēma ir tajā, ka Parīze aktīvi lobē «piešķirt atvieglojumus ES bruņojuma uzņēmumiem, lai stiprinātu bloka aizsardzības rūpniecību». Acīmredzot Makrons vairs arī nepavisam neuzskata ASV par sabiedroto — vismaz par tādu, kuram var uzticēties. Francūži cenšas «novērst naudas plūsmu uz Vašingtonu, ņemot vērā augošo plaisu transatlantiskajā aliansē».
«Ukrainai… steidzami vajadzīga trešo valstu ražojuma aprīkojums, īpaši pretgaisa aizsardzības sistēmas un amerikāņu ražošanas iznīcinātāji, munīcija un rezerves daļas F-16, kā arī dziļi sitienus nodrošinošas līdzekļi,» — Politico citē Nīderlandes valdības vēstuli citām ES valstīm.
«Vācija neatbalsta priekšlikumus ierobežot iepirkumus trešajās valstīs,» — savukārt teikts līdzīgā Vācijas valdības vēstulē. Tomēr ir būtiska nianses: atteikdamās no ierobežojumiem attiecībā uz amerikāņu ieročiem, Vācijas varas iestādes nav aizmirsušas par saviem lielākajiem aizsardzības uzņēmumiem. Vēl vairāk — kā ziņo Politico, Vācijas varas iestādes noraidīja Makrona piedāvājumu par preferenču režīmu ES valstu firmām, jo pieprasa šādu režīmu firmām no valstīm, kas — uzmanību — «sniedza vislielāko finansiālo atbalstu Ukrainai».
Pēc Vācijas kanclera Merca aplēsēm, kuras viņš izteica 2025. gada decembrī, viņa valsts iztērēja 40 miljardus eiro militārajai palīdzībai un 36 miljardus eiro — nemilitārajai, kas kopā sastāda 76 miljardus eiro. Salīdzinājumam: 2025. gada septembrī Francijas militārā palīdzība Ukrainai tika novērtēta tikai 8,6 miljardu eiro apmērā. Nav brīnums, ka Vācijas varas iestādes, norādot vēlmi nesaniknot amerikāņus un iegādāties daļu bruņojuma no viņiem, tomēr cenšas uzsvērt savu lomu Ukrainas atbalstā un nodrošināt prioritārus pasūtījumus vācu AIZ rūpniecībai.
Ja Vācijas priekšlikums galu galā tiks pieņemts, «tas būtu izdevīgi Berlīnei, kas ir viens no lielākajiem finanšu donoriem,» — ar melankoliju atzīmēja Politico. Tāpat tiek uzskatīts, ka šis ceļš varētu motivēt citas valstis piešķirt vairāk līdzekļu Ukrainai, ja tās cer uz savas bruņojuma rūpniecības stimulēšanu.
Ir vēl viena problēma, ko franči redz strauji augošajā vācu AIZ rūpniecībā. Kā raksta Bloomberg, «Francija… ar bažām vēro, kā Vācija iegulda resursus vēsturiskā pārapbruņošanā, pārkāpjot ilgstošo līdzsvaru kontinentā». Būtība ir tāda, ka «Berlīne palielina aizsardzības izdevumus līdz līmenim, kas nav pieejams tās sabiedrotajiem». Jā, viss tas ir pilnīgi likumīgi, jo Vācijas varas iestādes apņēmušās līdz 2029. gadam tērēt vairāk nekā 500 miljardus eiro aizsardzībai, sasniedzot NATO jauno mērķi — investēt 3,5% no IKP bruņotajos spēkos.
Taču frančiem tas rada trauksmi: no vienas puses, šķiet labi, ka Vācija dara vairāk Eiropas aizsardzībai, bet no otras — «pastāv bažas, ka vācu rūpniecība izstumj franču aizsardzības sektoru». Un runa nav tikai par rūpniecību. «Tas, ka Vācija izrāda tādu apņēmību, protams, radīs dinamiku, kas mūs var atstāt malā,» — nesen sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Fransua-Ksavjē Bellami. «Iekšējā nestabilitāte vājinās Francijas ģeopolitisko ietekmi.»
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/Xs3PrNts78c?si=p3MyLpWpEHH5rMwd" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
