Kāpēc Vācijas militarizācija biedē francūžus

Pasaulē
BB.LV
Publicēšanas datums: 21.01.2026 15:47
Братва, не стреляйте друг в друга.

Parīze ir pieradusi būt reģionāla līdere.

Parīzē baidās, ka plaša Vācijas pārapbruņošana un aizsardzības izdevumu palielināšana līdz 3,5 % līdz 2035. gadam var vājināt Francijas aizsardzības sektora pozīcijas, ziņo Bloomberg.

Francijas amatpersonas ziņoja par Parīzē valdošām «bailēm un satraukumu» saistībā ar Vācijas pārapbruņošanas apmēriem. Francijā baidās, ka Vācijas militārā kompleksa nostiprināšanās novedīs pie Berlīnes dominances Eiropas aizsardzības jomā un vājinās valsts aizsardzības sektoru, ziņo Bloomberg.

Aģentūra norāda, ka Francijas politiskajā elitē valda pretrunīgas noskaņas: no vienas puses tiek atzīts Vācijas aizsardzības izdevumu pieaugums, no otras — bažas rada Berlīnes politiskās ietekmes pieaugums un tās nostiprināšanās militārajā jomā.

«Iekšpolitiskā nestabilitāte grauj Francijas ģeopolitisko ietekmi,» sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Fransuā-Ksavjē Belami aģentūrai.

Saskaņā ar Vācijas Māršala fonda viceprezidentes Klaudijas Major teikto, pēc Otrā pasaules kara Eiropā izveidojās konsenss par Francijas lomu kā ģeopolitiskajam līderim, bet par Vāciju — kā ekonomiskajam gigantam. Tagad, pēc ekspertes domām, Vācija paplašina savu ietekmi, apvienojot abas šīs funkcijas, kas rada satraukumu Parīzē.

Vācijas aizsardzības budžeta pieaugums saistīts ar NATO 2025. gada samita Hāgā lēmumiem, kur Berlīnei ieteica palielināt aizsardzības izdevumus līdz 3,5 % līdz 2035. gadam. NATO un lielākajā daļā ES valstu šīs pasākumus atbalsta, tomēr vairākās Eiropas galvaspilsētās, tostarp Parīzē, izsaka šaubas saistībā ar Vācijā populārās partijas «Alternatīva Vācijai» pieaugošo atbalstu, kura kritizē eirointegrāciju. Dažās valstīs baidās no neproeiropeiskas valdības parādīšanās Berlīnē.

Vācija plāno palielināt aizsardzības budžetu līdz 153 miljardiem eiro 2029. gadā.

Kanclera Fridriha Merca kabinets iesniedza likumprojektu par Bundesvēra skaita palielināšanu līdz 260 000 līdz 2035. gadam, neieskaitot 200 000 rezervistu.

<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/51vjbc5jHf8?si=qsQyvvpjbwyywPqF" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>

VĒL SADAĻĀ

LASI VĒL