Krievija kļūst par «garīgu Rietumu civilizācijas pretinieci», jo Rietumos «attaisno grēku».
Krievijā jābūt sabiedriskam konsensusam par visnozīmīgākajiem jautājumiem, bet tos, kas neparedzētajos gadījumos būs nesaskaņā ar piedāvātajiem risinājumiem, jāuzskata par «tēvzemes nodevējiem», paziņoja Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Kirils. «Ir jēdzieni, kas saistīti ar pašas valsts spēju un iespēju pastāvēt. Ap šīm idejām, šiem jēdzieniem vispārīgi jābūt sabiedriskam konsensusam. Ja kāds izkrīt no šī konsensa, tad ir tāds apzīmējums — tēvzemes nodevējs ar visām no tā izrietošajām juridiskajām sekām», — sacīja Krievu pareizticīgās baznīcas vadītājs.
Pēc viņa teiktā, konsensus ir nepieciešams «ap pašiem svarīgākajiem jautājumiem par mūsu drošību». «Es domāju ne tikai par drošību no iespējamas militāras agresijas, bet arī par mūsu garīgi-morālo drošību, proti, mūsu vērtību saglabāšanu, kas lielā mērā ir veidojušās Krievijas tradicionālo reliģiju ietekmē», — uzsvēra patriarhs.
Viņš arī paziņoja, ka Krievija kļūst par «garīgu Rietumu civilizācijas pretinieci», jo Rietumos «attaisno grēku». Starp Rietumu civilizācijas problēmām baznīcas vadītājs nosauca arī tieksmi uz personisko brīvību, kas, pēc viņa domām, noved pie morālās sastāvdaļas zaudēšanas un jaunās paaudzes degradācijas.
Tajā pašā laikā patriarhs uzskata, ka tieši Rietumi ir sacēlušies pret Krieviju, jo tā piedāvā «ļoti pievilcīgu alternatīvu civilizācijas attīstībai». «Mēs piedāvājam nekādā veidā neizraidīt kristīgo ticību, kā tas šobrīd notiek Rietumos. Mēs nepieņemam to, kas šodien Rietumos tiek pieņemts saukļa “cilvēktiesības” vārdā, bet kas patiesībā ir vērsts uz cilvēka morāles iznīcināšanu», — norādīja Krievu pareizticīgās baznīcas vadītājs.
Turklāt, pēc viņa teiktā, Rietumos šobrīd trūkst jēdziena «varoņdarbs», kas paredz komforta pārkāpšanu. «Varonība tiek izdarīta par kaut ko, bet ne sava paša un tuvinieku labā. Šī koncentrēšanās uz sevi — tas ir maksimāls egoisms, kas šodien izpaužas arī Rietumu sabiedrībā», — sacīja patriarhs. Viņš piebilda, ka bez varoņdarbiem, tostarp darba varoņdarbiem, nav iespējams aizsargāt un uzbūvēt tik spēcīgu valsti kā Krievija. «Nepieciešams varoņdarbs», — noslēdza Krievu pareizticīgās baznīcas vadītājs.
Patriarhs Kirils (pasaulē — Vladimirs Mihailovičs Gundjajevs; dzimis 1946. gada 20. novembrī Ļeņingradā, PSRS) ir Krievu pareizticīgās baznīcas bīskaps. Maskavas un visas Krievzemes patriarhs kopš 2009. gada 1. februāra un Kaļiņingradas metropolīts kopš 2023. gada 24. augusta (Kaļiņingradas metropolijas vadītājs). Pirms patriarhijas intronizācijas — Smolenskas un Kaļiņingradas metropolīts (Smolenskas katedrā kopš 1984. gada 26. decembra); no 1989. gada 14. novembra līdz 2009. gada 1. februārim — Sinodālā ārējo baznīcas sakaru nodaļas (ОВЦС) priekšsēdētājs un Svētā Sinodes pastāvīgais loceklis. 2009. gada 27. janvārī viņš tika ievēlēts par Maskavas un visas Krievzemes patriarhu Krievu pareizticīgās baznīcas Zemessapulcē. 2016. gadā Kubā viņš tikās ar pāvestu Francišķu — tā bija pirmā reize kristietības vēsturē, kad tikās Krievu pareizticīgās un Romas katoļu baznīcu vadītāji. 2018. gadā pēc tam, kad Konstantinopoles patriarhs Vartolomejs piešķīra Ukrainas Pareizticīgajai baznīcai autokefāliju, Krievu pareizticīgās baznīcas Sinode pārtrauca euharistisko vienotību ar Konstantinopoles patriarhātu. Kopš 2022. gada viņš «par izcilu atbalstu Krievijas militārajai agresijai Ukrainā» ir pakļauts Lielbritānijas, Lietuvas, Kanādas un Ukrainas sankcijām; kopš 2023. gada — arī Austrālijas, Jaunzēlandes, Čehijas un Igaunijas sankcijām.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/fBMj1WqxoSw?si=K488oywHLNtreDRl" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
