Plaši apspriestas krimināllietas nemaina kopējo politiku.
Migrantu digitālie profili, reģistri un izraidīšanas režīms ir kļuvuši par Krievijas realitāti. Kamēr varas iestādes pastiprina prasības pret atbraucējiem, tiesas turpina piešķirt bargāk neprognozētas sodu vietā nosacītus sodus, bet reformas rada jaunas problēmas.
Gadījumi, kad krimināllietu persona tiek sodīta ar nosacītu sodu vai paspēj izbraukt no valsts liecinieka statusā, noslāpē reformu efektu. Pieticīgas naudas sodu summas netraucē kārtības pārkāpējus un demotivē policiju, kas baidās izmantot dienesta ieročus pat pret bruņotiem neadekvātiem personāžiem.
Par gada simbolu kļuvis spriedums lietā par uzbrukumu Gosdumas deputātam Mihailam Matvejevam. 2024. gada jūlijā viņam tika nodarīta smaga galvas trauma, bet viņa šoferim salauza atslēgas kaulu, kad viņi centās apturēt konfliktu starp atbraucējiem un garāmgājējiem. 2025. gada 29. decembrī visus apsūdzētos atbrīvoja tiesas zālē.
Pēc parlamentārā teiktā viens no viņiem ir attaisnots, otrs nosūtīts uz labošanas darbiem (no ienākumiem tiek ieturēti 10% valsts labā), trešajam ieskaitīts laiks aizturējumā. Tiesas lēma par labu cietušajiem, piedzenot 50 un 85 tūkst. rubļu.
«Diasporas plaukšķina… Ja par uzbrukumu Gosdumas deputātam tiek pieņemts šāds lēmums, kas notiktu, ja manā vietā būtu kāds no jums?» — jautāja Mihails Matvejevs.
Šī pati tiesnese izskata lietu par uzbrukumu Azerbaidžānas izcelsmes personu izdarītu uzbrukumu municipālajam deputātam Turusinam.
«Cik viņa viņu arī nemēģinātu padarīt par vainīgu», — rezumēja deputāts.
Vēl viens nesens piemērs — desmit dienu apcietinājums migranta, kas uzmācās Maskavas skolas skolniecei. Tas viss notika tieši pie mācību iestādes Maskavā.
«Man rodas jautājums konkrētajiem tiesību piemērotājiem: „Jūs vispār kā? Kārtībā? Un kā ar jūsu profesionālo derīgumu? Vai jūs saprotat, ko vispār darāt? Vai nav bail par saviem bērniem?“», — uzsvēra Cilvēktiesību padomes loceklis Kirils Kabanovs.
Kamēr daļa atbraucēju ievēro likumus un cenšas integrēties sabiedrībā, citi uzspiež savus noteikumus un veic noziedzīgus nodarījumus. Vietām situācija jau sasniegusi kritisku līmeni.
Sabiedrisko aktīvistu satrauc diasporu un etnisko anklāvu ietekme, kas dzīvo pēc saviem likumiem. Par piemēru kļuva incidents Maskavas rajonā Ščelkovā: migranta, kas pētīja atkritumu konteineru saturu, radās konflikts ar garāmgājēju — nedzirdīgo; atbraucējs vairākkārt sita invalīdu, pēc kā cietušais nomira.
Tiesā atbraucēja intereses aizstāvēja elitārs galvaspilsētas advokāts — pie sētnieka no Uzbekistānas atradās kādi radinieki, kuri varēja apmaksāt prestižā advokātu biroja prezidenta pakalpojumus.
«No starptautisko teroristisko organizāciju puses nemazinās radikālo ideju izplatīšanās intensitāte starp darba migrantiem no Centrālās Āzijas, kuru plūsma uz valsti joprojām ir ievērojama,» — teikts decembra paziņojumā Krievijas Izmeklēšanas komitejas. Pēc pirmo četru mēnešu rezultātiem pusaudžu noziegumi starp atbraucēju bērniem pieauga par 13%.
Migranti arvien biežāk dodas uz Krieviju pēc pabalstiem. Rādītājs piemērs — Surgutas statistika, kur gada laikā pabalstu saņēmēju skaits palielinājās par 40 000 (+50%). Pilsētas iedzīvotāju skaits — 430 000. HMAO varas iestādes ieviesa cenzu: tagad bērnu pabalstu saņemšanai vismaz vienam no vecākiem jābūt Krievijas Federācijas pilsonim, taču tas, visticamāk, neapturēs sociālo tūrismu.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/l8vA90A-Hwg?si=IqDEgHQ8ivpWeA7G" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
