Vācijas izlūkdienestam Baraka Obamas prezidentūras laikā šifrēšanas kļūdu dēļ bija piekļuve sakariem no ASV prezidenta lidmašīnas «borta numurs viens». Berlīne tam nebija devusi atļauju, raksta DW.
Vācijas Federālais izlūkošanas dienests (BND) gadiem ilgi noklausījās Baraka Obamas telefona sarunas laikā, kad viņš ieņēma ASV prezidenta amatu. Novērošanā nonāca Obamas sarunas, kad viņš atradās valdības lidmašīnā «Air Force One», svētdien, 4. janvārī, ziņoja laikraksts «Die Zeit».
Pēc laikraksta avotu teiktā BND ieguva piekļuvi sarunām, jo Obamas lidmašīnas borta sakaru šifrēšana bija nepietiekami droša. Politisko telefona sarunu veikšanai cita starpā tika izmantotas aptuveni desmit frekvences, kas Vācijas izlūkdienestam bija zināmas — tas ļāva BND regulāri uzraudzīt saziņu. Lielākoties tās bija ASV prezidenta sarunas ar citu valstu līderiem un viņa administrācijas locekļiem.
Plašsaziņas līdzekļiem nav zināms, no kura brīža saziņas kanāli uz «borta numurs viens» bija kompromitēti — tas varēja notikt vēl Obamas priekšgājēja Džordža Buša juniora prezidentūras laikā, norāda «Die Zeit». Noklausīšanās tika pārtraukta 2014. gadā — pēc tam, kad kļuva zināms, ka Vācijas izlūkdienests varēja noklausīties arī ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones telefona sarunas. Pēc šīs informācijas atklāšanas Vācijas kanclera pārvalde deva rīkojumu šādas darbības pārtraukt.
Merkele kritizēja amerikāņus par noklausīšanos
Obamas prezidentūras laikā ASV nebija iekļautas to valstu sarakstā, kuru novērošanu Berlīne bija atļāvusi, raksta «Die Zeit». Citiem vārdiem — toreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele, visticamāk, nebija informēta par izlūkdienesta darbībām.
Tāpēc, pēc laikraksta ziņām, Obamas sarunu stenogrammas tika izdrukātas atsevišķos eksemplāros; pie tām piekļuva tikai izvēlēti izlūkdienesta vadītāji, un pēc iepazīšanās šie dokumenti tika iznīcināti. Tomēr BND iekļāva noklausīšanās laikā iegūtos datus savos novērtēšanas materiālos par ASV pozīciju, kurus iestāde nosūtīja kanclera pārvaldei.
Situāciju padarīja īpaši delikātu tas, ka tajā pašā periodā Merkele asi kritizēja ASV izlūkdienestus saistībā ar skandālu par viņas mobilā telefona noklausīšanos. Plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka vismaz no 2012. līdz 2014. gadam ASV Nacionālā drošības aģentūra (NSA) — Aizsardzības ministrijas struktūrvienība ASV izlūkdienestu kopienas sastāvā — izspiegoja vadošos politiķus un augsta līmeņa amatpersonas Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Francijā, tostarp Vācijas kancleri. Saskaņā ar vairākiem ziņojumiem NSA noklausīšanās veikšanā palīdzēja Dānijas specdienesti.
Skandāla fonā Merkele paziņoja: «Sekošana pret draugiem ir nepieņemama.» Viņa arī norādīja, ka valstis var «sabrukt uzraudzības manijas smaguma dēļ», un vilka paralēles ar Vācijas Demokrātiskās Republikas laiku, kad darbojās slepenā policija «Štazi», atgādina «Die Zei»t.
