Eiropā arī nepieciešami stingrāki pasākumi, lai atgūtu zaudēto līdzsvaru, sacīja eksperte.
Austrālija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas aizliedza sociālo tīklu izmantošanu visām personām, kas jaunākas par 16 gadiem. 2026. gadā vismaz Malaizija plāno ieviest līdzīgu plašu aizliegumu sociālajiem tīkliem jauniešu vidū.
Visā Eiropā arī tiek apspriesti stingrāki vecuma ierobežojumi sociālo tīklu lietošanai. Somijā vairāki politiķi, tostarp Ministru prezidents Petteri Orpo, ir pauduši atbalstu idejai par sociālo tīklu aizliegumu jauniešiem.
Eiropas valstīm būtu pēc iespējas ātrāk jākopē Austrālijas piemērs, videointervijā somu portālam Yle saka Nīderlandes tiesību un ekonomikas profesore Miriama Buitena.
Viņa atsaucas uz daudziem pētījumiem, kas rāda, kā ilgstošs laiks sociālajos tīklos un kaitīga satura ietekme negatīvi ietekmē bērnu un pusaudžu garīgo veselību.
«Sociālo tīklu platformu darbības un pelnīšanas modelis ir panākt, lai lietotāji, tajā skaitā bērni, pavadītu viņu pakalpojumos pēc iespējas vairāk laika. Mums vajadzīgs risinājums, kas pārtrauktu šo slinko apli,» sacīja Buitena.
Viņa salīdzina: dažādās valstīs ierobežo alkohola lietošanu un piekļuvi azartspēlēm pusaudžu vidū, tāpēc kāpēc gan neierobežot arī atkarību veicinošos sociālos tīklus?
Buitena ieņem profesores amatu Sanktgallenas Universitātē Šveicē un strādā kā pētniece analītiskajā centrā Cerre Beļģijā, kas pēta tehnoloģiju regulējumu ES.
Ilons Masks sašutis par milzīgajām ES naudassodām
Profesore neuzskata, ka pilnīgs aizliegums būtu principiāli labākais risinājums. Ideālā situācijā, viņasprāt, platformas varētu tikt regulētas tā, lai sociālo mediju ietekme uz jaunajiem lietotājiem būtu pārsvarā pozitīva.
Tomēr pašlaik, pēc viņas teiktā, sociālo tīklu negatīvās puses dominē.
«Regulējums pastāv jau gadiem, taču nozīmīgas izmaiņas nav vērojamas,» sacīja Buitena.
Buitena īpaši atsaucas uz Eiropas Savienības Digitālo pakalpojumu aktu (DSA), kas stājās spēkā 2022. gadā un kuras mērķis ir regulēt tiešsaistes pakalpojumus un platformas, ņemot vērā Eiropas lietotāju tiesības.
ES šo likumu pirmo reizi plašākā mērogā pielietoja šomēnes, kad uzlika pakalpojumam X 120 miljonu eiro sodu par problēmām, kas saistītas ar lietotāju verifikāciju un pārredzamību.
Miljardieris Ilons Masks, kuram pieder X, asi reaģēja uz sodiem un, starp citu, pieprasīja visu ES likvidēt. ASV valsts sekretārs Marks Rubio nosauca X sodus par "uzbrukumu" visām Amerikas tehnoloģiju kompānijām un pilsoņiem.
Reakcijas parāda, ka regulējuma objekti parasti neattiecas labvēlīgi pret šādām darbībām. Austrālijā sociālie tīkli arī iestājās pret jaunajiem vecuma ierobežojumiem, un Reddit šo jautājumu vērsās Augstākajā tiesā.
Sociālo tīklu aizliegumi jau tiek plānoti visā Eiropā
Salīdzinājumā ar spēkā esošo ES regulējumu tikko spēkā stājušā austrāliešu modeļa, pēc profesores Buitenas domām, ir konkrētāka un detalizētāka struktūra, kas atvieglo tās piemērošanu praksē.
Austrālijā pašas sociālo tīklu vadītās kompānijas ir atbildīgas par jaunā vecuma ierobežojuma kontroli, draudot ar milzīgiem sodiem. Bērni vai viņu aizbildņi nevar tikt sodīti.
«Eiropas noteikumiem jābūt "assākiem", lai tie atstāt reālu ietekmi,» uzskata Buitena.
Pēc viņas teiktā, runa ir galvenokārt par ES pilsoņu tiesību aizsardzību, nevis par ārvalstu kompāniju darbības ierobežošanu. Tomēr populārākie sociālie un tehnoloģiju pakalpojumi ir amerikāņu un ķīniešu uzņēmumi.
«Šīs platformas veic plaša mēroga eksperimentu uz cilvēkiem. Tās ir ienākušas mūsu dzīvē, piedāvājot no pirmā acu uzmetiena noderīgus pakalpojumus, bet šīs platformas ir aizņēmušas tik lielu daļu mūsu ikdienas, ka saprātīgi ir pakļaut tās pienācīgai kontrolei,» sacīja Buitena.
Aizliegumi saskaras arī ar kritiku
Pieaugušā sabiedrība daudzās valstīs atbalsta vecuma ierobežojumus sociālajiem tīkliem, taču daudzi jaunieši ar tiem nepiekrīt. Sociālo mediju pozitīvās puses jauniešiem ietver saziņu, mācīšanos, pašizpausmi un domubiedru atrašanu.
Austrālijā Augstākā tiesa plāno izskatīt prasību pret sociālo tīklu aizliegumu, ko iesnieguši divi pusaudži. Organizācijas, kas aizstāv bērnu tiesības, vietā aizliegumiem aicina uz stingrāku platformu darbības un algoritmu regulēšanu.
«Pilnīgi aizliegumi ignorē jauniešu tiesības un viņu pašu balss, un sodī jauniešus, nevis platformas,» raksta britu socioloģijas profesores Džesika Ringrouza un Rebeka Koulmane.
Pēc profesores Buitenas domām, ar ko runāja Yle, labāka alternatīva pilnīgam aizliegumam būtu noteikums ierobežot laiku, ko jaunieši pavada platformās, kā arī ierobežot patērētā satura kvalitāti un apjomu.
Tomēr, pēc profesores teiktā, pašas korporācijas, kas stāv aiz sociālajiem tīkliem, necenšas sevi pārāk aktīvi virzīt uz šādām izmaiņām.
«Mēs redzējām tās pašas uzvedības modeļus ar tabakas kompānijām. Arī tās pretojās regulējumam, jo tas kaitēja viņu biznesam. Tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāiejaucas un jāspiež kompānijas pakļauties.»
Eiropā arī ir nepieciešami stingrāki pasākumi, lai atgūtu zaudēto līdzsvaru, sacīja Buitena.
«Vārda brīvība nav vienīgā bērnu tiesība, ko vajag aizsargāt. Viņiem arī ir tiesības uz aizsardzību pret kaitējumu, ko nodara sociālie tīkli.»
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/6C-U1f2ttdw?si=vvS2PC6XMP9LwNHz" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
