Grenlandes premjerministrs Jenss-Frederiks Nīlsens nosaucis ASV prezidenta Donalda Trampa jaunākos izteikumus par salu par «necieņas pilniem», savukārt Dānijas valdības vadītāja Mete Frederiksena aicinājusi ASV pārtraukt draudus, raksta DW.
Dānijas un Grenlandes valdību vadītāji kritizējuši ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus par Grenlandi, ko viņš pauda diskusiju laikā par iespējamu ASV militāro operāciju Venecuēlā. Premjerministri svētdien, 4. janvārī, paziņoja, ka šādi izteikumi no amerikāņu sabiedrotā ir nepieņemami.
«Ir pilnīgi bezjēdzīgi runāt par nepieciešamību Amerikas Savienotajām Valstīm iekarot Grenlandi. ASV nav tiesību anektēt nevienu no trim valstīm, kas veido Dānijas Karalisti (Dānija, Grenlande un Fēru salas. – red.)», aģentūra Reuters citē Dānijas premjerministres Metes Frederiksenas paziņojumu. Politiķe aicināja ASV «pārtraukt draudus vēsturiski tuvam sabiedrotajam, kā arī citai valstij un citai tautai». Viņa atgādināja, ka Vašingtona jau ir saņēmusi Grenlandes atbildi — sala netiek pārdota.
Līdzīgā tonī izteicās arī Grenlandes premjerministrs Jenss-Frederiks Nīlsens. «Kad Amerikas Savienoto Valstu prezidents saka, ka “mums ir vajadzīga Grenlande”, un saista mūs ar Venecuēlu un militāru iejaukšanos, tas nav vienkārši nepareizi. Tas ir necieņas pilni,» Reuters citē Nīlsenu.
Tramps raksturoja Grenlandi kā ar Krievijas un Ķīnas kuģiem «apjoztu»
Frederiksenas un Nīlsena paziņojumi bija reakcija uz Trampa izteikumiem, ko viņš sniedza tajā pašā dienā sarunā ar žurnālistu Maiklu Šereru no The Atlantic. Žurnālists ar prezidentu apsprieda iepriekš veiktu militāro operāciju Venecuēlā un vietējā līdera Nikolasa Maduro sagūstīšanu. Šajā kontekstā Tramps paziņoja, ka Venecuēla, iespējams, nebūs pēdējā valsts, kurā ASV veiks iejaukšanos.
«Mums absolūti noteikti ir vajadzīga Grenlande,» sacīja Baltā nama vadītājs, piebilstot, ka sala ir «apjozta ar Krievijas un Ķīnas kuģiem». Vienlaikus ASV prezidents norādīja, ka «citiem būs jāizlemj, ko ASV militārās darbības Venecuēlā nozīmē Grenlandei».
Pēc Maikla Šerera teiktā, Tramps ar šo izteikumu atsaucās uz ASV senatoru Marko Rubio, kurš iepriekšējā dienā aicināja «pievērst uzmanību» Grenlandes situācijai Venecuēlas militārās operācijas kontekstā un norādīja, ka Tramps «risina problēmas», par kurām runā.
«Vakar Marko par mani izteicās laipni,» sacīja Tramps. «Ziniet, tajā brīdī es par Grenlandi nedomāju. Taču mums Grenlande patiešām ir vajadzīga — bez šaubām. Tā mums ir vajadzīga aizsardzībai.»
Trampa padomnieka sieva publicēja Grenlandes karti ASV karoga krāsās
Par Trampa ambīcijām attiecībā uz Grenlandi atgādināja ne tikai Marko Rubio. 4. janvārī Trampa biroja vietnieka Stīvena Millera sieva Ketija Millere sociālajā tīklā X publicēja ierakstu ar Grenlandes karti ASV karoga krāsās. Pie attēla bija pievienots paraksts «Drīzumā».
Šāds žests netika nepamanīts Kopenhāgenā. «Mana valsts pieprasa beznosacījumu cieņu pret Dānijas teritoriālo integritāti,» komentējot Milleres ierakstu, paziņoja Dānijas vēstnieks ASV Jespers Mollers Sērensens. Viņš uzsvēra, ka Dānija un ASV ir «tuvi sabiedrotie, kuriem jāturpina sadarboties».
Grenlande ir Dānijas sastāvā esoša pašpārvaldes teritorija Arktikā. Kopš otrā prezidentūras termiņa sākuma Donalds Tramps vairākkārt uzsvēris, ka plāno pievienot Grenlandi ASV «nacionālās drošības apsvērumu dēļ». 2025. gada beigās Baltais nams iecēla īpašo sūtni Grenlandes jautājumos, kurš solīja strādāt pie tā, lai sala kļūtu par ASV daļu. Gan Dānijā, gan pašā Grenlandē šo lēmumu uztvēra negatīvi.
