Ķīna otrdien otro dienu turpina plašas militārās mācības ap Taivānu.
Kā liecina Taivānas Aizsardzības ministrijas publiskotie dati, aizvadītajā diennaktī ap salu novēroti 130 Ķīnas kara lidmašīnu lidojumi.
Valdības statistika liecina, ka tas ir visu laiku otrs lielākais kara lidmašīnu skaits. 2024. gada oktobrī mācību "Kopīgais zobens 2024B" laikā diennaktī Taivāna novēroja 153 Ķīnas lidmašīnu lidojumus tās tuvumā.
Taivāna pie saviem krastiem novēroja arī 14 Ķīnas karakuģus, astoņus citu valstu kuģus un vienu augstu lidojošu balonu.
Taivānas prezidents Lai Cjinde paziņoja, ka Ķīnas "nesenā un biežā militārā spiediena palielināšana nekādā ziņā nav atbildīgas lielvalsts rīcība".
"Miera nodrošināšana Taivānas šaurumā un Indijas-Klusā okeāna reģionā ir starptautiskās sabiedrības kopīgas cerības un Taivānas kā atbildīgas reģionālās ieinteresētās puses saistības," viņš raksta sociālās saziņas vietnēs.
"Mēs rīkosimies atbildīgi - nedz eskalējot konfliktu, nedz provocējot strīdus," uzsvēra Taivānas prezidents.
Ķīna pirmdien sāka plašas militārās mācības "Taisnīguma misija 2025", kas notiek jūrā un gaisa telpā ap Taivānu. Tās ir kopš aprīļa pirmās plašās militārās mācības pie Taivānas.
Kā ziņo valsts mediji, Pekina šajās mācībās galveno uzmanību pievērš kaujas gatavības patruļām, visaptveroša pārākuma panākšanai un galveno ostu un teritoriju bloķēšanai.
Ķīnas armija gandrīz katru dienu reģionā rīko mācības ar karakuģiem un kara lidmašīnām.
Taivāna stingri nosodījusi atjaunotās Ķīnas militārās darbības.
- gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis. Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku. Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu, nepieciešamības gadījumā izmantojot arī militārus līdzekļus.
