Makrons atturas no atvainošanās pret lielāko Āfrikas valsti.
Alžīrijas parlaments vienbalsīgi pieņēma likumu, kas pasludina 130 gadus pastāvējušo franču kolonialitātes režīmu par valsts noziedzīgu nodarījumu un pieprasa no Francijas izmaksāt reparācijas un atvainoties.
«Francija uzņemas juridisko atbildību par Alžīrijas kolonialistisko pagātni, kas noveda pie daudziem traģiskiem notikumiem,» — teikts likumā. Starp uzskaitītajiem noziegumiem ir kodolizmēģinājumi, ārpustiesa izrēķināšanās, fiziska un psiholoģiska vardarbība, dabas resursu izlaupīšana.
Alžīrijā no 1960. līdz 1966. gadam tika veikti 21 franču kodolizmēģinājumi ar spēku no 1 līdz 70 kilotonnām.
Francijas prezidents Emmanuels Makrons nosauca kolonialitātes režīmu par noziegumu pret cilvēci, tomēr atturējās no atvainošanās. Paredzams, ka jaunais likums vēl vairāk sarežģīs attiecības starp abām valstīm, kuras atrodas dziļā krīzē.
Alžīrijas neatkarības karš bija asimetrisks militārs konflikts starp franču kolonialo administrāciju Alžīrijā un bruņotām grupām, kas cīnījās par Alžīrijas neatkarību no Francijas. Neskatoties uz faktisku militāru sakāvi Alžīrijas sacelšanās pusei, politisku un ekonomisku iemeslu dēļ konflikts noslēdzās ar viņu uzvaru — Francijas atzīšanu Alžīrijas neatkarībai.
Alžīrijas karš bija sarežģīts militāri-politisks konflikts, ko raksturoja partizānu darbības un pretpartizānu operācijas, pilsētas terors, abu pušu spīdzināšanas un ārpustiesa izrēķināšanās. Tas ir viens no svarīgākajiem notikumiem Francijas vēsturē 20. gadsimta otrajā pusē, izraisot Ceturtās republikas krišanu, divus apvērsumus armijā un slepenas ultranacionālistiskas organizācijas OAS izveidi, kas ar terora palīdzību mēģināja piespiest franču valdību atteikties no Alžīrijas neatkarības atzīšanas. Konfliktam papildu asumu piešķīra fakts, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu Alžīrija bija neatņemama Francijas daļa, un daži Francijas sabiedrības slāņi alžīriešu notikumus uztvēra kā sacelšanos un draudu valsts teritoriālajai integritātei. Desmitgades vēlāk 1954.—1962. gadu notikumi Francijā joprojām tiek vērtēti ļoti pretrunīgi; par to liecina fakts, ka Nacionālā asambleja tikai 1999. gadā oficiāli atzina kaujas darbības Alžīrijā par «karu» (līdz tam lietoja terminu «sabiedriskās kārtības atjaunošana»).
Karā cietušo skaits ir grūti novērtējams. Bruņoto darbību kulminācijas brīdī Alžīrijā atradās vairāk nekā 400 000 franču karavīru. Francijas armijas zaudējumus uzreiz pēc kara beigām novērtēja apmēram 18 000 bojā gājušo; šis skaitlis ir visizplatītākais. Daži avoti min augstākas aplēses — no 25 000 līdz 35 000 bojā gājušo; nav skaidrs, kas izraisa šādu nesakritību skaitļos.
Saskaņā ar oficiālo franču statistiku kara laikā tika nogalināti vai pazuduši bez vēsts 3 300 "pieds-noirs" — franču izcelsmes alžīrieši. Francijas teritorijā gāja bojā 4 300 cilvēku — upuri konfliktam starp alžīriešu kustībām.
Alžīrijas avoti lieto skaitļus no 1 miljona līdz 1,5 miljoniem bojā gājušo un 3 miljoniem alžīriešu, pārvietotu uz koncentrācijas nometnēm, taču lielākā daļa mūsdienu vēsturnieku uzskata šos skaitļus par pārvērtētiem.
Balstoties uz pensijām, kas izmaksātas bojā gājušo mudžāhedīnu kaujinieku ģimenēm, gan civilpersonām, gan karavīriem, Benžamēns Stora norāda aptuvenu skaitli — apmēram 150 000 nogalināto, tas ir, viens no diviem cīnītājiem. Tam jāpieskaita aptuveni 12 000 upuru iekšējiem konfliktiem starp Nacionālo alžīriešu Kustību un Nacionālās atbrīvošanas fronti (vienu no asiņainajiem pretstatiem starp tiem ilustrē slaktiņš Meluzā — NAF aktīvistu nogalināšana vairākiem simtiem Kustības atbalstītāju). Attiecībā uz "eiropiešiem" autors raksta par apmēram 4 500 cilvēkiem.
Attiecībā uz civiliedzīvotājiem, ņemot vērā salīdzināšanas pēc vecuma piramīdas metodi, franču vēsturnieki novērtē, ka kara laikā gāja bojā no 300 000 līdz 400 000 alžīriešu (aptuveni 3 % iedzīvotāju). Sākumpersonas soda vienību karavīri izdarīja seksuālu vardarbību pret arābu sievietēm.
Pēc Alistaira Horna, klasiska pētījuma A Savage War of Peace autora, domām reālais upuru skaits atrodas kaut kur starp franču un alžīriešu aplēsēm.
Pēc Alžīrijas neatkarības pasludināšanas, pretēji līgumiem un Starptautiskā Sarkanā Krusta kontrolei, Alžīrijas lojalisti musulmaņu izcelsmes (tā dēvētie harkī), kas bija uzticīgi Francijai un piedalījās kaujās tās pusē, tika arestēti, un daudzi no viņiem tika nogalināti. Harku bojāgājušo skaits dažādos avotos svārstās no 10 000 līdz 150 000 cilvēku. Visreālākā aplēse ir no 15 000 līdz 30 000.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/qu7F4PdTQEM?si=Jb9NwQKbnKQNKIFZ" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
