No publiskotās stenogrammas izriet, ka Krievijas prezidents sarunā lūdza apsvērt Krievijas iespējamo iestāšanos NATO. Tajā tika apspriesta Krievijas vieta pasaulē un tās attiecības ar Rietumiem, raksta DW.
ASV Nacionālais drošības arhīvs deklasificējis 2001. gada sarunu stenogrammu starp Krievijas prezidentu Vladimirs Putins un toreizējo ASV prezidentu Džordžs Bušs jaunākais. No dokumenta izriet, ka Putins sarunas laikā lūdza apsvērt Krievijas uzņemšanu NATO, norādot, ka Maskava jūtas «izslēgta» no alianses.
Bušs savukārt sacīja, ka uzskata Krieviju par Rietumu pasaules daļu un neuztver to kā ienaidnieku. Viņš arī norādīja, ka pēc 50 gadiem par nopietnu izaicinājumu pasaulei varētu kļūt Ķīna. Pēc ASV prezidenta teiktā, Krievijas intereses ir cieši saistītas ar Rietumiem, un pašai valstij būtu jāattīstās līdzīgi — tostarp jāievēro tiesiskuma princips, jāveicina uzņēmējdarbība un preses brīvība.
Putina pozīcija un atsauce uz vēsturi
Putins uzsvēra, ka Krievijai ir būtiski, lai to neuztvertu kā ienaidnieku. Viņš norādīja, ka Krievija ir eiropiska un daudznacionāla valsts, līdzīgi kā ASV. Pēc viņa sacītā, Buša paziņojums par nākotni pēc 50 gadiem ir nozīmīgs, un viņš spēj iedomāties Krieviju un ASV kā sabiedrotās.
Krievijas prezidents arī atgādināja, ka 1954. gadā Padomju Savienība jau bija iesniegusi pieteikumu iestāšanai NATO. Putins apgalvoja, ka atteikuma iemesli, kurus alianse minēja XX gadsimta vidū, līdz 2000. gadu sākumam esot novērsti. Šajā kontekstā viņš pieļāva, ka Krievija varētu kļūt par NATO dalībvalsti. «Iespējams, Krievija varētu būt NATO dalībvalsts,» Putins sacīja burtiski.
Atsevišķi Putins izklāstīja savu Padomju Savienības sabrukuma interpretāciju. Viņš pauda uzskatu, ka tieši Padomju Savienības «labā griba» esot mainījusi pasaules kārtību, un Krievija, pēc viņa vārdiem, brīvprātīgi atteikusies no «tūkstošiem kvadrātkilometru» teritorijas. Šajā kontekstā viņš minēja Ukrainu, Kazahstānu un Kaukāzu. Putins arī sacīja, ka ievērojama Krievijas sabiedrības daļa, tostarp elites, pēc viņa teiktā jūtas «apmānīta» plašo pārmaiņu dēļ, kas, viņaprāt, devušas «vairāk brīvības, nekā cilvēki spēj izmantot».
Vēlākie paziņojumi un karš pret Ukrainu
2025.gada oktobra sākumā Putins kluba «Valdajs» sēdē paziņoja, ka Krievija divas reizes mēģinājusi iestāties NATO — 1954. gadā un 2000. gadā ASV prezidenta Bila Klintona vizītes laikā Maskavā. Sarunu ar Džordžu Bušu jaunāko viņš tolaik nepieminēja.
Tajā pašā uzrunā Putins atkārtoja apgalvojumu, ka karu pret Ukrainu būtu bijis iespējams novērst, ja NATO nebūtu paplašinājusies Krievijas robežu virzienā un ja Ukraina būtu saglabājusi, pēc viņa vārdiem, «reālu suverenitāti». Līdzīgus argumentus viņš izmantoja arī 2022. gada februārī, paziņojot par pilna mēroga iebrukuma sākumu un norādot, ka viens no tā mērķiem ir pretestība NATO paplašināšanai.
Pēc Krievijas kara pret Ukrainu sākuma aliansei pievienojās Somija un Zviedrija. Rezultātā Krievijas robežas ar NATO kopgarums palielinājās vairāk nekā divas reizes — aptuveni par 1,3 tūkstošiem kilometru. Pēc Helsinku un Stokholmas pieteikumu iesniegšanas Putins paziņoja, ka Maskava to neuzskata par draudu, piebilstot: «Ja viņiem gribas — lūdzu».
