The Wall Street Journal atrada 5 iemeslus, kāpēc Ukrainā nebūs pamiera

Pasaulē
BB.LV
Publicēšanas datums: 22.12.2025 08:45
Зеленский получил поддержку от польского президента Навроцкого.

Tas, ko Putins sauc par «pamata cēloņiem» konfliktam, kara laikā nav mainījies.

Ukrainai izdevās sarunās apiet dažus no strīdīgajiem punktiem ASV miera plānā, tomēr joprojām pastāv pieci galvenie strīdīgie jautājumi, par kuriem Ukraina un Krievija nevar panākt vienošanos. Kā raksta The Wall Street Journal, tie ir jautājumi par teritorijām, pievienošanos NATO, karaspēka skaitu, Zaporožjas AES statusu un krievu valodu.

1. Teritorijas

Krievija vēlas, lai Ukraina izvestu karaspēku no Doneckas apgabala. Kijeva norāda, ka tai nav ne morālu, ne juridisku tiesību atdot šīs zemes, taču ASV spiež uz Ukrainu, pieprasot izpildīt Krievijas prasības ātrākas kara izbeigšanas vārdā.

Maskavas fokusēšanās uz sāpīgo teritorijas tēmu ir vērsta uz „pretinieka sakaušanu”, nenorādot skaidri pozīcijas citos konkrētos jautājumos, norādīja bijušais ASV Nacionālās drošības padomes loceklis Eriks Čiaramela.

Turklāt, ja Zelenskis piekristu kompromisiem, kas pretrunā ar Ukrainas konstitūciju, viņš varētu saskarties ar sekām — sākot no apsūdzībām valsts nodevībā līdz sociālām nemieriem, uzskata ukraiņu politologs Oleksijs Harans.

«Ja kāds to parakstīs vai dosies uz kādām pazemojošām kompromisām, tas izraisīs protestus Ukrainā. Tas destabilizēs Ukrainu. Tas novedīs pie sadursmēm Ukrainā. Putins to izmantos», — sacīja viņš.

2. NATO

Tas, ko Putins sauc par «pamata cēloņiem» konfliktam, kara laikā nav mainījies — proti, Ukrainas rietumnieciskā orientācija un NATO paplašināšanās.

Kaut Kijeva atzina, ka ASV neapsver Ukrainas pievienošanos militārajam aliansei, Zelenskis noraidīja prasības, lai valsts atteiktos no obligātā centiena pievienoties drošības blokam.

Lai grozītu konstitūciju šajā un citos jautājumos, Ukrainas parlamentam nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums.

3. Bruņoto spēku skaits

Sākotnējais ASV priekšlikums paredzēja ierobežot Ukrainas bruņoto spēku skaitu līdz 600 000 cilvēku. Šis skaitlis tika mainīts uz 800 000, lai atspoguļotu pašreizējo Ukrainas armijas skaitlisko stāvokli.

Valerijs Čalijs, kurš iepriekš bija Ukrainas vēstnieks ASV, sacīja, ka jautājums par to, cik daudz karaspēka Kijevai jāuztur, attiecas ne tik daudz uz militāro specifiku, cik uz ierobežojumiem Ukrainas lēmumu pieņemšanā.

«Mums jāizprot... kā stāties pretī mēģinājumiem ierobežot mūsu suverenitāti. Mēs paši noteiksim, cik daudz spēku mums vajadzēs un kādu modeli izmantosim», — sacīja viņš.

4. Kultūra

Vēl viens asa diskusiju jautājums ir Krievijas centieni atjaunot krievvalodīgos medijus un izglītību Ukrainā pēc kara.

Kijeva ieviesa ierobežojumus pret Krievijas medijiem, kas, pēc viņu teiktā, ir mēģinājums apturēt dezinformāciju no izdevumiem, kuri vairākkārt apšaubīja Ukrainas suverenitāti un propagandēja vardarbību pret ukraiņiem kopš 2022. gada pilna mēroga iebrukuma.

«Pirmkārt, viņi vēlas atņemt Ukrainai visu, ko vien var. Otrkārt, viņi vēlas destabilizēt valsti. Treškārt, viņi vēlas atjaunot Maskavas ietekmes instrumentus. Ceturtkārt, tas ir vienkārši Krievijas propaganda», — sacīja Harans, nosaucot Krievijas valsts medijus par vienu no galvenajiem ietekmes instrumentiem.

5. Zaporožjas AES

Jautājums par to, kurš kontrolē Zaporožjas atomelektrostaciju, ir vēl viens šķērslis sarunās. Kijeva uzskata ASV priekšlikumu sadalīt kontroli pār lielāko Eiropas atomobjektu par negodīgu. Zelenskis paziņoja, ka plāns noklusē stacijas demilitarizācijas detaļas, tās remonta finansēšanu, ūdensapgādes un elektroapgādes nodrošināšanu, kā arī dzīvošanai piemērotu darbinieku nodrošināšanu objektā pēc tā okupācijas no Krievijas puses.

Miera vienošanās ar Krieviju

Iepriekš frakcijas "Sluha Naroda" vadītājs Augstākajā Radā Davids Arahamija paziņoja, ka potenciālā vienošanās par kauju pārtraukšanu ar Krieviju būs vai nu slikta, vai ļoti slikta, vai tās vispār nebūs.

Tāpat Politico rakstīja, ka jebkura miera vienošanās ar Krieviju, kas paredzētu Ukrainas teritoriālās koncesijas, būtu gandrīz nepārvarams politisks un sabiedrisks izaicinājums prezidentam Volodimiram Zelenskim. Izdevums atgādināja, ka daudzi ukraiņi nav gatavi pieņemt zemju nodošanu Krievijai apmaiņā pret mieru.

<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/MUr5TSEfdEI?si=hPv8CkO742lX-am-" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>

VĒL SADAĻĀ

LASI VĒL