Ja situācija nemainīsies, Krievija arī turpmāk vienkārši nemanīs šos triecienus, uzskata komentētājs.
Ukrainas kampaņa dziļos triecienos pret Krieviju pagaidām rada vairāk propagandas efekta nekā reālu ekonomisko. Par to amerikāņu kara žurnālists Deivids Aks raksta autorrakstā Eiropas politikas pētījumu centra (CEPA) vietnē.
Viņš norāda, ka Ukrainas triecienu kampaņa Krievijas dziļumos šogad ir acīmredzami intensīvāka nekā pērn. Tomēr, pēc daudziem triecieniem pa Krievijas naftas rafinēšanas rūpnīcām un citu naftas un gāzes infrastruktūru, Krievija samazinājusi naftas un gāzes eksportu tikai par 6 %, raksta Aks.
«Neviens nedrīkst noliegt, ka Ukrainas kampaņa dziļajos triecienos ir lielisks PR. Taču spilgti TikTok video, kas vērsti uz skaļu Ukrainas pretestības himnu atskaņošanu, neapliecina efektīvu dziļo triecienu kampaņu. Neskatoties uz izskatu, Kijevas droni un raķetes neuzrāda pietiekamu spēku, lai novestu Krieviju pie sakāves un Ukrainu pie uzvaras», — raksta žurnālists.
Viņš atsaucas uz neseno Britu Karaliskā Apvienotā aizsardzības pētījumu institūta (RUSI) ziņojumu, kurā norādīts, ka Krievijai izdodas nolaist lielāko daļu ukraiņu dronu un raķešu: dažos gadījumos mērķi sasniedz ne vairāk kā 10 % uzbrukuma līdzekļu.
Aks citē Berlīnes analītiķa Sergeja Vakulenko viedokli, kurš ir pārliecināts, «ka ekonomiskā kaitējuma apjoms, kas būs jānodara Krievijai, visticamāk, ir lielāks, nekā Ukraina pašlaik var nodarīt». Pēc Vakulenko pārliecības Krievijas ekonomika spēs izdzīvot, pat ja naftas un gāzes eksports samazināsies uz pusi.
Žurnālists arī atsaucas uz analīzi, ko veica ukraiņu grupa Frontelligence Insight. Viņi aprēķināja, ka ukraiņu triecieni pa Krievijas naftas rafinēšanas rūpnīcām pēdējos mēnešos nodarījuši Krievijai zaudējumus 863 miljonu dolāru apmērā. Tomēr tas ir niecīgs rādītājs salīdzinājumā ar Krievijas kopējiem ieņēmumiem no naftas eksporta, kuri 2024. gadā bija 189 miljardu dolāru.
Aks ir pārliecināts, ka ukraiņu triecienu efekts varētu palielināties, ja Ukraina iegūs spēcīgākus iznīcinošos līdzekļus, turklāt lielā daudzumā.
«Laba ziņa ukraiņiem ir tāda, ka ir kandidāti: īpaši jaunā spārnotā raķete Flamingo no Kijevas uzņēmuma Fire Point. Sliktā ziņa ir tā, ka Flamingo efektivitāte pagaidām nav skaidra. Un visacīmredzamākā Flamingo aizstājēja, amerikāņu Tomahawk, Ukrainai paliek nepieejama», — raksta žurnālists.
Komentētājs norāda, ka attiecībā uz spārnotajām raķetēm Flamingo «eksistē reāli jautājumi», jo tās līdz šim nav parādījušās nozīmīgā apjomā, neskatoties uz ražotāja iepriekšējiem solījumiem. Pēc Aksa domām, Flamingo varētu kļūt par labu rīku, lai pastiprinātu uzbrukumus pret Krieviju, bet tikai tad, ja deklarētie parametri, tostarp ārkārtīgi zemā cena, atbildīs realitātei. Tomēr pagaidām žurnālists tam pierādījumus neredz.
Viņaprāt, ja Ukraina būtiski nepalielinās kaitējuma mērogu agresora ekonomikai, Krievija turpinās galvenokārt ignorēt dziļos triecienus arī 2026. gadā, «tāpat kā tā ignorēja tos 2025. un 2024. gados».
