Valsts ar 1 triljona USD ārējās tirdzniecības pārpalikumu var daudz ko atļauties.
Japānas zoodārzi paliks bez pandām no Ķīnas sakarā ar valstu attiecību pasliktināšanos fonā asajām Japānas premjerministres Sanae Takaichi izteikumiem par Ķīnas Republiku Taivāna. Kā ziņo vietējais izdevums Kiodo, Pekina ir ārkārtīgi sašutusi par Tokijas retoriku, tāpēc no Ķīnas izīrētie dzīvnieki, ko Japānas galvaspilsētas zoodārzi tur, jau 2026. gadā var tikt atgriezti dzimtenē.
Runa ir par divām pandām Sjao-Seo un Lei-Lei — šobrīd abas atrodas Tokijas zoodārza Ueno teritorijā, tomēr jau nākamā gada janvārī dzīvnieki, visticamāk, tiks atgriezti Ķīnā. Problēma ir tā, ka februārī beigsies bambusa lāču īres termiņš, un starptautiskā skandāla dēļ Ķīna, visticamāk, nevēlēsies pagarināt līgumu ar valsti, kas to aizskārusi. Tādējādi Japāna pirmo reizi 50 gadu laikā riskē palikt bez pandām visā valsts teritorijā.
Konflikts starp Pekinu un Tokiju sākās ar asiem izteikumiem nesen ievēlētās Japānas premjerministres Sanae Takaichi, kas skāra daļēji atzīto valsti Taivāna, kura gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku faktiski atradusies „aukstā kara” stāvoklī ar Ķīnu.
Japānas politiķe nesen notikušajās debatēs paziņoja, ka iespējamā militārā krīze Ķīnas Republikā var radīt „eksistenciālu draudu”, kas piespiedīs Tokiju izmantot tiesības uz „kolektīvo pašaizsardzību”.
Ķīna savukārt asi nosodīja šādus Japānas premjerministres izteikumus un brīdināja savus pilsoņus nebraukt uz Japānu.
Tikmēr Ķīnas tirdzniecības pārpalikums pirmo reizi vēsturē pārsniedza 1 triljonu USD, kas ir rekords pasaules tirdzniecībā, raksta The New York Times.
Pagājušā gada janvārī Ķīna paziņoja, ka tās tirdzniecības bilances pozitīvais saldo gandrīz sasniedza 1 triljonu USD. Šādu eksporta pārsniegumu pār importu līdz šim nebija sasniegusi neviena valsts.
- gadā Ķīna šo slieksni pārvarēja 11 mēnešos. Pārpalikums pieauga par 21,7% salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā.
Muitas tarifi, ko ieviesa ASV prezidents Donalds Tramps, noveda pie Ķīnas eksporta uz ASV krituma gandrīz par 20%. Taču Ķīna aptuveni tikpat daudz samazināja amerikāņu sojas un citu preču iepirkumus, turpinot ASV pārdot trīs reizes vairāk, nekā turp pērk.
Pekina arī strauji palielināja pārdošanu citām valstīm. Tā, Ķīna pārdod ES valstīm divreiz vairāk, nekā pērk. Ķīnas pārpalikums tirdzniecībā ar Eiropas Savienību arī šogad ievērojami pieauga.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/41v70SYTPIg?si=q1FQf3f6vi5gHfrI" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
