Rezolūciju par militāro mobilitāti Eiropas Parlaments pieņēma trešdien ar 493 balsīm “par”, 127 “pret” un 38 deputātiem atturoties.
Deputāti aicina atcelt iekšējās robežas karaspēka un militārā aprīkojuma pārvietošanai visā ES un modernizēt dzelzceļus, ceļus, tuneļus un tiltus.
Deputāti norāda, ka Krievijas karš pret Ukrainu ir no jauna pievērsis uzmanību militārajai mobilitātei un steidzamajai nepieciešamībai veicināt karaspēka, ekipējuma un aktīvu ātru pārrobežu pārvietošanos visā Eiropā. Viņi uzsver, ka militārā mobilitāte ir ne tikai būtisks kopējās Eiropas drošības un aizsardzības faktors, bet svarīga arī austrumu flanga drošībai, jo īpaši Baltijas valstīs un Polijā.
Palielināt finansējumu
Parlamenta rezolūcijā atzinīgi novērtēts Eiropas Komisijas priekšlikums nākamajā daudzgadu budžetā palielināt militārās mobilitātes budžetu līdz vairāk nekā 17 miljardiem eiro. Deputāti aicina ES valstis atturēties no samazinājumiem šajā jomā, kā tas tika darīts 2021.–2027. gada budžetā, kad tās samazināja priekšlikumu par 75 %. Deputāti norāda, ka 500 infrastruktūras “karsto punktu”, piemēram, tiltu vai tuneļu, modernizācijai būtu vajadzīgi vismaz 100 miljardi eiro. Viņi mudina Komisiju vienkāršot procedūras finansējuma iegūšanai divējāda lietojuma projektiem.
Militārā Šengenas zona
Parlaments atzīst, ka, neskatoties uz progresu militārās mobilitātes veicināšanā, joprojām pastāv ievērojami administratīvi un finansiāli šķēršļi, kā arī nepietiekama infrastruktūra. Tas nozīmē, ka dažkārt var paiet vairāk nekā mēnesis, lai pārvietotu militāro ekipējumu pāri ES valstu robežām.
Deputāti aicina ES valstis un Komisiju vairāk ieguldīt transporta infrastruktūrā, jo īpaši četros ES militārās mobilitātes koridoros. Viņi arī vēlas, lai tiktu piemērots vairāk digitālo risinājumu un lai pārrobežu pārvietošanās atļaujas tiktu izsniegtas ātrāk, izmantojot vienas pieturas aģentūru.
Viņi iesaka strādāt pie tā, lai izveidotu "militāro Šengenas zonu", ko pastiprinātu militārās mobilitātes darba grupa. Tajā būtu pārstāvētas visas kompetentās ES iestādes, lai racionālāk īstenotu ES līmeņa projektus.
ES un NATO sadarbība
Parlaments uzsver, ka militārā mobilitāte ir ES un NATO sadarbības prioritāte un būtiska, lai nodrošinātu sabiedroto spēku pārvietošanos miera, krīzes vai kara laikā. Rezolūcijā aicināts veikt regulāras kopīgas mācības un stresa testus, lai apzinātu un novērstu šķēršļus. EP deputāti arī vēlas, lai ES sekotu NATO piemēram un nodrošinātu, ka ātrās reaģēšanas spēki varētu šķērsot ES iekšējās robežas trīs dienu laikā “miera laikā” un 24 stundu laikā krīzes situācijā.
Citāti
Līdziņotājs Petrs Auštrēvičs (Renew, Lietuva) sacīja: “Lai saglabātu Eiropas spēku un spēju atturēt agresorus, ir ļoti svarīgi apliecināt savu gatavību rīkoties. Tas ietver spēju ātri izvietot karaspēku un ekipējumu visā ES. Administratīvā sloga mazināšana un spēju un divējāda lietojuma infrastruktūras attīstīšana nav greznība, bet gan nepieciešamība. Parlaments uzsver, ka vēl ir daudz darāmā, lai izveidotu patiesu “militāro Šengenas zonu”, un tas ir jādara pēc iespējas ātrāk.”
Līdzziņotājs Roberts Zīle (ECR, Latvija) uzsvēra: “Pašlaik militārajai mobilitātei ir pārāk daudz šķēršļu, kurus varētu ātri novērst bez liela finansējuma. Militārā mobilitāte ir kļuvusi vēl būtiskāka, ņemot vērā Krievijas karu pret Ukrainu. Mēs nedrīkstam zaudēt laiku — mums jārīkojas ātri un jāsasniedz tie mērķi, kuru sasniegšana neprasa daudz resursu.”
Turpmākie pasākumi
Rezolūciju par militāro mobilitāti pieņēma trešdien ar 493 balsīm “par”, 127 “pret” un 38 deputātiem atturoties. Transporta un Aizsardzības komiteju deputāti tagad sāks likumdošanas darbu pie militārās mobilitātes paketes, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā novembrī.
