Zviedru lidmašīnas‑radari mainīs karu Ukrainas gaisā

Pasaulē
BB.LV
Publicēšanas datums: 16.12.2025 08:27

Lēmumi par stratēģiskajām trieciena sistēmām var nonākt pauzē.

Kaujas aviācija Ukrainā tiks pastiprināta. Visticamāk, tuvākajā laikā Eiropas partneri varēs aprīkot valsti ar SAAB tālās radiolokācijas atklāšanas lidmašīnām, kas padarīs valsts pretgaisa aizsardzību blīvāku un ļaus laikus brīdināt par draudiem, piemēram, uzbrukumiem ar «šahediem», kā arī neitralizēt tos pat ienaidnieka teritorijā.

Kas Ukrainai visvairāk nepieciešams, lai pretotos ienaidnieka aviācijai? Pirmkārt, tālšautas «gaiss–gaiss» klases raķetes ar darbības rādiusu vairāk nekā 200 km.

Vai Ukrainai var rasties problēmas ar militāro palīdzību no sabiedrotajiem? Stratēģisko trieciena sistēmu nodošana var tikt apturēta. Eiropa objektīvu iemeslu dēļ nespēj pilnībā segt visas Ukrainas vajadzības. Turklāt pastāv drauds, ka ASV būtiski samazinās PURL programmu. Tajā pašā laikā, neskatoties uz to, Ukraina jau ir izveidojusi savas trieciena iespējas – pašu tālšautus bezpilota aparātus, jūras dronus un augstas precizitātes sistēmas, kas darbojas simtiem kilometru un maina spēles noteikumus.

Šādu viedokli ekskluzīvā intervijā OBOZ.UA sacīja aviācijas eksperts Anatolijs Hrapčinskis.

– Prezidents Zelenskis paziņoja par kaujas aviācijas pastiprināšanu Ukrainā. Protams, detaļas viņš neatklāja. Jūsuprāt, kādā tieši virzienā šodien būtu jānotiek pastiprināšanai? Kas mums šodien nepieciešams visvairāk, īpaši pretgaisa aizsardzības kontekstā?

– Ja runājam tieši par PAO (pretgaisa aizsardzību), tad galvenais ir pastiprinājums ar SAAB tālās radiolokācijas atklāšanas lidmašīnām. Tās ļaus izveidot ievērojami plašāku un blīvāku radiolokācijas lauku ar lielāku teritorijas pārklājumu. Šādas platformas ļauj laikus brīdināt par draudiem, īpaši par «šahedu» palaišanām, iegūstot precīzas mērķu koordinātas. Tas ļautu tos notriekt pat ar pārtveršanas droniem vēl piepiešanās brīdī, tostarp arī ienaidnieka gaisā. Tas ir tikai viens piemērs, bet ļoti ilustratīvs.

Attiecībā uz aviācijas komponenti kopumā, prioritāte ir pieejami līdzekļi postašanai un kvalitatīva gaisa mērķu detekcija. Runājam, starp citu, par lētām raķetēm F-16 un iespējamu cita aviācijas bruņojuma piegāžu palielinājumu.

Tajā pašā laikā, runājot par PAO, nevar ignorēt arī Krievijas aviāciju, kas izmet koriģējamās aviācijas bumbas (KAB). Piemēram, naktī 11. decembrī Krievijas lidmašīnas izdarīja uzbrukumus Sumijas apgabalā, tuvojoties gandrīz pie pašas robežas. Tās cer uz to, ka šajā rajonā nav PAO sistēmu, kas spētu tās apšaubīt.

Tāpēc, ja runa ir par pretīgo aviāciju, Ukrainai nepieciešamas tālšautas «gaiss–gaiss» raķetes, kas darbojas aiz redzamības līnijas – vairāk nekā 200 km. Pie šādām pieder MBDA Meteor raķete (franču–angļu–itāļu–zviedru izstrāde). Tomēr tā ir saderīga tikai ar Gripen un Rafale lidmašīnām. F-16 to izmantot nevar, taču F-16 izmanto AIM-120 D sērijas raķetes ar darbības rādiusu līdz 185 km.

Jebkurā gadījumā efektīvai aizsardzībai ir nepieciešama kvalitatīva radiolokācijas sistēma. Un no visa reālistiskā, ko mēs varam iegūt tuvākajā laikā, par pirmajiem kandidātiem paliek tieši tālās radiolokācijas atklāšanas lidmašīnas.

– Vai nebūtu jādiskutē ar partneriem arī par līdzekļiem ienaidnieka aviācijas iznīcināšanai tieši ienaidnieka lidlaukos?

– Tas jau ir cits līmenis, runa ir par tālšautu ieročiem un preventīvas postašanas līdzekļiem. Faktiski runa ir par triecieniem pa militārajiem lidlaukumiem ar «zemes–zemes» vai «gaiss–zemes» klases raķetēm ar paplašinātu darbības rādiusu. Piemēram, raķete «Middle Strike», kas spēj darboties līdz 600 km dziļumā.

Šai kategorijai pieder arī TAURUS, Storm Shadow un ATACMS. Turklāt Eiropas partneri apspriež iespēju nodot papildu postešanas līdzekļus, lai paplašinātu Ukrainas tālšauto spēju komplektu.

Tomēr šobrīd politiskajā situācijā, kad aktīvi tiek diskutēts par hipotētisku miera plānu, jāizprot, ka lēmumi par stratēģiskajām trieciena sistēmām var nonākt pauzē.

– Ziemas periods tradicionāli ir īpaši grūts. Jūsuprāt, ko tieši tagad partneri varētu mums nodrošināt, lai pastiprinātu mūsu PAO, īpaši, iespējams, aviācijas komponentes, lai izturētu šo ziemu?

– Pirmkārt, runa ir par papildu pretgaisa aizsardzības sistēmām, īpaši balistikas novēršanas segmentā. Bet šeit svarīgi atšķirt, ko mēs vēlamies saņemt un ko mums reāli var nodrošināt. Ja runājam par iespējamo, izvēle ir diezgan ierobežota.

Attiecībā uz aviāciju, faktiski vienīgā reālistiskā iespēja ir 14 nolietotu Gripen lidmašīnu nodošana no Zviedrijas. Runājot par PAO, neskatoties uz pieejamiem risinājumiem, sistēmu izlaide tiek nodrošināta ievērojami mazākā apjomā, nekā vajadzīgs. Pat ja mums nodos SAMP/T vai Patriot sistēmas, kuras spēj pārtvert balistiku, jāņem vērā, ka raķešu to darbībai tiek ražots ārkārtīgi nepietiekamā apjomā.

Eiropa ir ierobežota noteiktu ieroču veidu piegādē, jo tās aizsardzības rūpniecības komplekss vēl nav pārgājis uz masveida ražošanu. Tāpēc paļauties uz būtisku PAO sistēmu daudzuma palielināšanu pagaidām ir grūti, jo nebūs pietiekama interseptoru skaita. Tas rada ļoti sāpīgu plaisu starp vajadzībām un iespējām.

Tramps var atņemt Ukrainai palīdzību, bet mūsu trieciena iespējas jau maina spēles noteikumus. Intervija ar Hrapčinski Jāatzīst godīgi, Eiropa nevar mūs pilnībā nodrošināt, kamēr tā nepaplašina savas ražošanas jaudas. Tam nepieciešama vienota aizsardzības rūpniecības attīstības stratēģija, kas ļautu paaugstināt ražošanas tempus.

Tāpēc jābūt reālistiem un jārunā par to, kas iespējams jau tagad. Un tas ir – daļēja avioparka pastiprināšana, izmantojot vecās platformas, potenciālie Gripen vai Mirage, kā arī MiG-29 nodošana, par ko šobrīd tiek diskutēts Polijā.

Ir arī svarīgi saprast, vai Ukrainas infrastruktūra ir gatava pieņemt jaunus lidmašīnu tipus un vai ir pietiekami daudz apmācītu pilotu. Šeit kritiski svarīgas ir paralēlas programmas — pilotu un inženieru apmācība, aviācijas speciālistu sagatavošana, kā arī JDAM, Hammer un citu vadāmo aviācijas bombu pielietojuma iespēju palielināšana. Potenciāli tas var būt ļoti plašs pakete.

Tāpēc, manuprāt, šobrīd tiek apspriesti vairāki dažādi virzieni. Visticamāk, runa būs par kompleksu Ukrainas pastiprināšanu ar konkrētāku esošo vienošanās izpildi. Piemēram, sadarbībā ar Franciju var būt gaidāmas konkrētākas vienošanās par SAMP/T sistēmām vai Rafale lidmašīnām. Tātad tas vairs nav tikai memorands, bet soļi, kas liecina par reālām nodomiem.

– Pēdējais jautājums — par Amerikas Savienotajām Valstīm. Cik spēcīgi pašreizējā Trampla administrācijas stingrā pozīcija ietekmē mūsu aviācijas komponenti?

– Visticamāk, nākamais solis no Trampa administrācijas puses var būt Ukrainas palīdzības tālāka ierobežošana. Jau tagad ASV faktiski minimizēja atbalstu; lielu daļu bruņojuma Ukrainai Eiropa iegādājas no ASV caur PURL programmu, un tieši šī programma var tikt būtiski samazināta. Jāatzīst godīgi, ka Trampa spiediens tagad vērsts ne tikai uz Ukrainu, bet arī uz pašu Eiropu.

Tajā pašā laikā svarīgi saprast vēl vienu dimensiju. Neskatoties uz politiskajiem svārstījumiem Vašingtonā, Ukraina jau ir izveidojusi tādas trieciena iespējas, kādas neviens pasaulē negaidīja. Mēs runājam par pašu tālšautajiem bezpilota aparātiem, jūras droniem un augstas precizitātes sistēmām, kas darbojas simtiem kilometru un maina spēles noteikumus. Tas īpaši kontrastē ar faktu, ka 1990. gados no mums atņēma kodolarsenālu, stratēģisko aviāciju, gaisa bāzes krīzvedīgas raķetes un galvenās tehnoloģijas, faktiski atņemot mums atturēšanās stratēģiju.

Šodien Ukraina rāda, ka spēj atjaunot un pat pārvērtēt savu potenciālu — izveidojot jaunu augstas precizitātes ieroču klasi, kas attur Krieviju un vienlaikus rada noteiktu satraukumu pasaulē, jo tās ir cita līmeņa autonomas trieciena sistēmas.