Dzīvokļu, kuru iemītnieki tika piespiedu kārtā izlikti, skaits Vācijā no 2023. līdz 2024. gadam pieauga no 30 000 līdz 32 000, paziņoja Vācijas Federālās Republikas Tieslietu ministrija, atbildot uz Kreisās partijas pieprasījumu.
«Pieaugošās dzīvošanas izmaksas noved arvien vairāk cilvēku pie nabadzības», norādīja autori. Kā liecina statistika, visvairāk piespiedu izlikšanu 2024. gadā reģistrēja Vācijas visblīvāk apdzīvotā federālā zeme — Ziemeļreina-Vestfālene. Tur tika tādējādi atbrīvoti 10 118 dzīvokļi. Otrajā vietā pēc šī rādītāja ir Bavārija: 2 979 dzīvokļi. Tālāk seko Lejas Saksija (2 639 dzīvokļi) un Saksija (2 367).
Norādīts, ka federālo zemju secība statistikā, sastādītā pēc principa no lielākā izlikšanas skaita uz mazāko, kopš 2023. gada nav mainījusies.
Tikai federālajās zemēs Brandenburg, Bremen, Hessen un Thüringen 2024. gadā notika mazāk piespiedu dzīvokļu izlikšanu nekā iepriekšējā gadā.
Kreisā partija sauc pieaugošās izlikšanas par «sociālu katastrofu"
Kreisās partijas eksperte īres un dzīvokļu būvniecības jomā Карен Лай (Caren Lay) sauc pašreizējo situāciju par «sociālu katastrofu». Viņa aicina aizliegt piespiedu izlikšanu, ja tādā gadījumā īrniekiem draud bezpajumtniecība. Pēc viņas vērtējuma Vācijā nepieciešams palielināt sociāli pieejamo mājokļu apjomu un uzlabot īrnieku aizsardzību pret nomas līgumu izbeigšanu. Attiecībā uz cilvēkiem vecumā no 70 gadiem, pēc viņas teiktā, būtu jāievieš pilnīgs aizliegums izlikšanai.
Pēc dpa informācijas visbiežākā izlikšanas iemesls ir parāds par īri. Visā Vācijā pēdējo 10 gadu laikā īres maksa vidēji palielinājusies par 50 %, liecina publikācija.
