„Šie cilvēki... simbolizē tūkstošu upuru ciešanas.”
Vācijas varas iestādes apspriež iespēju pārdēvēt ielas, kas nosauktas par GDR un padomju perioda darbiniekiem, tostarp Vladimiram Ļeņinam. Par to ziņo Bild, atsaucoties uz Vācijas Bundestāga pilnvarotās personas, kas atbild par represiju upuriem no Vācijas Sociālistiskās vienotās partijas (SED), Evelīnas Cūpkes paziņojumu.
Saskaņā ar izdevuma datiem Austrumvācijā joprojām ir vairāk nekā desmit Ļeņina ielu, kā arī ielas, kas nosauktas par GDR vadības pārstāvjiem Otto Grotēvolu un Vilhelmu Piku. Pašvaldību varas iestādes dažādās pilsētās atšķirīgi vērtē nepieciešamību tās pārdēvēt, tomēr šī tēma regulāri izraisa diskusijas.
Cūpke uzsvēra, ka šādiem nosaukumiem nepieciešams rūpīgāks piegājiens. "Pēc 35 gadiem kopš apvienošanās nevienai ielai vairs nevajadzētu nēsāt Ļeņina, Otto Grotēvola vai Vilhelma Pika vārdu. Ielas nosaukums ir atzīšanas izpausme no mūsu šodienas demokrātiskās sabiedrības puses. Šie paši cilvēki, tieši pretēji, simbolizē tūkstošu upuru ciešanas," sacīja Cūpke intervijā laikrakstam.
Kā ziņo Bild, Jerihovas kopienā (Saksijas-Anhaltes zeme) process, kas saistīts ar vēsturiski slodzes nosaukumu maiņu, jau ir nonācis līdz tiesvedībai. Vācijas ultralabējā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) iebilst pret vairāk nekā 40 ielu pārdēvēšanu, lai gan iepriekš atbalstīja iniciatīvu. Lēmums var stāties spēkā 26. janvārī pēc lietas izskatīšanas augstākajā administratīvajā tiesā.
Pēc Otrā pasaules kara Vācija tika sadalīta divās daļās — Rietumu (VFR) un Austrumu (GDR). Pirmā atradās rietumu sabiedroto kontrolē, bet otrā — PSRS kontrolē un bija daļa no sociālistiskā bloka. 1989. gada 9. novembrī krita Berlīnes siena, kas iezīmēja Vācijas apvienošanās sākumu. Process tika pabeigts 1990. gada 3. oktobrī.
