Publicētajā UNESCO globālajā ceļa kartē par daudzvalodības nodrošināšanu digitālajā laikmetā aicina nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visām valodām, aģentūrai LETA paziņoja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāve Kitija Balcare.
Viens no redaktoriem, kas piedalījās ceļa kartes sagatavošanā, bija arī Latvijas pārstāvis – Līvu institūta Latvijas Universitātē (LU) vadītājs Valts Ernštreits, kurš pilda grupas līdzpriekšsēdētāja pienākumus jautājumos par digitālo vienlīdzību un mākslīgā intelekta lietojumiem Starptautiskā pamatiedzīvotāju valodu desmitgadē.
UNESCO norāda, ka pašlaik pasaulē runā vairāk nekā 7000 valodās, taču digitālajā vidē tiek izmantotas tikai apmēram 1000 valodas. Organizācijasprāts, šī digitālā disproporcija ne tikai ierobežo piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un nodarbinātības iespējām, bet arī vājina identitāti, sociālo saliedētību un apdraud valodu un kultūras daudzveidību nākotnē.
Ceļa kartē tiek uzsvērts, ka šobrīd, kad mākslīgais intelekts un lielie valodu modeļi kļūst par ikdienas parādību, radot strauju lielāko valodu dominēšanu digitālajā vidē un informācijas telpā, arvien svarīgāk kļūst nodrošināt visām valodu kopienām — gan mazāk pārstāvētām digitālajā vidē, piemēram, latviešu, somu vai islandes valodām, gan īpaši apdraudētām valodām, kas veido lielāko daļu no pasaules valodām — vienlīdzīgas iespējas izmantot digitālajā jomā.
UNESCO norāda, ka ar jaunu tehnoloģiju parādīšanos, kas kļūst par daļu no izglītības un nodarbinātības, valodu iekļaušana digitālajā vidē kļūst par cilvēktiesību un sociālās taisnīguma jautājumu.
Ernštreits norāda, ka ceļa karte iezīmē nākotni, kurā visām valodām būs vienlīdzīgas piekļuves iespējas digitālajai telpai un tehnoloģijām, lai digitālā vide nekļūtu par jaunu kaujas lauku, kur izzūd daudzveidība, bet kļūtu par iespēju un atbalsta platformu valodu kopienu ilgtspējai, kalpojot arī citiem sociālajiem kopienām un galu galā katram indivīdam.
«Ja mēs spēsim sasniegt daudzvalodību digitālajā laikmetā, tad mēs varēsim veicināt iekļaujošu attīstību un individualizāciju arī citās jomās, stiprinot cilvēces attīstību un labklājību,» paziņoja institūta vadītājs.
Ceļa karte tika izstrādāta četru redaktoru grupas ar ekspertu iesaisti un ņemot vērā vairāk nekā 100 priekšlikumus no 53 valstīm — no valsts institūcijām, akadēmiskajām aprindām, pilsoniskās sabiedrības, valodu kopienām un tehnoloģiju jomas pārstāvjiem.
Šobrīd UNESCO un redakcionālā grupa ir uzsākusi darbu pie ceļa kartes rīcības plāna, kurā plānots noteikt konkrētus soļus, ieteiktās darbības un skaidru ceļu ieviešanai un uzraudzībai.
Starp citu, par iekļaušanu un daudzveidību. UNESCO zina, ka Latvijā valoda, ko lieto vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju, sistemātiski tiek izslēgta no visām valsts, pašvaldību, biedrību un biznesa sistēmām?
