Šovasar Vašingtona praktiski pārtrauca ieroču piegādes Ukrainai, aicinot eiropiešus iegādāties aprīkojumu un ziedot to paši. Ukrainas sabiedrotie līdz šim snieguši palīdzību miljonu eiro apmērā mēnesī.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rjūte trešdien izteica pārliecību, ka Ukrainas sabiedrotie līdz gada beigām piešķirs 5 miljardus dolāru (4,3 miljardus eiro) amerikāņu ražojuma ieroču iegādei, lai nodrošinātu to nepārtrauktas piegādes Kijivai pēc tam, kad Vašingtona apturēja militāro finansējumu kara izpostītajai valstij.
Saskaņā ar Rjūtes teikto, sabiedrotie jau ir solījuši piešķirt miljardus militāro iepirkumu veikšanai ASV, īstenojot iniciatīvu "Ukrainas prioritāro vajadzību saraksts" (PURL), kurā NATO koordinē nepieciešamā aprīkojuma iegādi no ASV krājumiem.
Programma tika uzsākta jūlijā, pēc tam, kad Trampa administrācija paziņoja par nodomu strauji samazināt savus piegādes letālo un neletālo militāro aprīkojumu Ukrainai. Vairāk nekā 20 sabiedrotie jau ir devuši savu ieguldījumu.
Šonedēļ pieci sabiedrotie paziņoja par jauniem izdevumiem, tostarp Kanāda (171 miljons eiro), Nīderlande (214 miljoni eiro), kā arī Norvēģija, Polija un Vācija, kas kopā piešķīra 429 miljonus eiro.
Pēdējās dienās Austrālija un Jaunzēlande arī ir solījušas piedalīties programmā, neskatoties uz to, ka nav alianses dalībnieces.
"Šis pēdējais saistību raunds mūs virza uz 5 miljardiem dolāru visam gadam," sacīja Rjūte žurnālistiem pēc NATO ārlietu ministru sanāksmes Briselē.
Viņš piebilda, ka šķiet, ka piedalīšanās sabiedroto saraksts pieaugs, un ka tagad, piecus mēnešus pēc programmas uzsākšanas, "tikai neliela daļa valstu" vēl nav uzņēmušās saistības caur PURL.
To vidū ir Itālija un Francija, no kurām pēdējā dod priekšroku ziedot Eiropā ražotu aprīkojumu.
Tomēr tas izraisa pieaugošu neapmierinātību no dažām dalībvalstīm.
Ierodoties NATO sanāksmē, Lietuvas ārlietu ministrs Kjastutis Budris paziņoja, ka "mums jādalās slogs".
"Mēs nevaram turpināt, kā tagad, uz Ziemeļeiropas, Baltijas, Vācijas, Polijas un dažām citām valstu pleciem," viņš piebilda.
Pēc aplēsēm, Ukrainai nākamajos divos gados būs nepieciešami vismaz 83 miljardi eiro militāro vajadzību finansēšanai. Eiropieši, kuri līdz šim bijuši lielākie militārās un makrofinansējuma atbalsta sniedzēji Ukrainai, visticamāk, uzņemsies lielāko daļu no šī sloga.
Saskaņā ar Rjūtes teikto, viņš gaida, ka līdz 2026. gada beigām PURL saistību apjoms sasniegs miljardu dolāru mēnesī.
"Nākamgad mums atkal būs nepieciešami daudz naudas visam gadam," viņš sacīja iepriekš tajā pašā dienā. "Vismaz 1 miljards, varbūt pat nedaudz vairāk nekā 1 miljards mēnesī. Tas varētu būt apmēram 15 miljardi dolāru, varbūt nedaudz vairāk visam gadam."
