Jaunais komplekss tiek izstrādāts jau 12 gadus, bet vēl nav pabeigts.
Sprādziens stratēģisko raķešu spēku bāzē pilsētā Jāsnā Orenburgas apgabalā, kas notika piektdien pēcpusdienā, bija neizdevīgu jaunākās kodolraķetes RS-28 "Sarmat" izmēģinājumu rezultāts, uzskata militārie eksperti.
Uz kadriem, ko iemūžinājuši aculiecinieki, raķete iznāk no šahtas, paceļas gaisā, pēc tam noliekas, sāk degt un krīt, iznīcinot sevi un atstājot aiz sevis milzīgu sēņu formas mākoņu oranžvioletā nokrāsā.
Orenburgā sprādzienā tika iznīcināta šķidrumā darbināma starpkontinentālā ballistiskā raķete, un pēc visiem rādītājiem tā ir "Sarmat", uzskata Pāvels Podvigs, ANO ieroču kontroles pētījumu institūta vecākais zinātniskais darbinieks. Šo raķeti Krievija izstrādā kopš 2013. gada, lai aizvietotu novecojušās padomju raķetes, kas balstītas uz zemes. Prezidents Vladimirs Putins solīja, ka "Sarmat" tiks ieviests bruņojumā vēl 2020. gadā, taču raķete tā arī neizlidoja. Iepriekšējā mēģinājuma to izmēģināt pirms gada rezultāts bija neveiksmīgs: raķete sprāga šahtā Pleseckas poligonā, atstājot milzīgu krāteri.
Visdrīzāk, ka "Sarmata" izmēģinājumi atkal izgāzās, piekrīt Etjens Markus, Francijas Stratēģisko pētījumu fonda (FRS) zinātniskais darbinieks. Militārajiem steidzami jāsertificē raķete, jo Putins paziņoja par tās parādīšanos bruņojumā šogad, atgādina eksperts. Raķete nokrita 1 km attālumā no šahtas, atstājot 70 metrus dziļu krāteri, norāda Markus, atsaucoties uz satelītu attēliem Sentinel 2.
Šoreiz raķeti mēģināja palaist virzienā uz Kura poligonu Kamčatkā: apgabaliem "Jāsnā" un Kurai Krievija izdeva NOTAM — paziņojumus pilotam ar ieteikumu apiet bīstamās zonas, norāda militārais eksperts Dmitrijs Korņevs.
Viņš piekrīt, ka šī varētu būt "Sarmat" raķete. Tomēr viņš neizslēdz, ka Orenburgā notika neveiksmīgs "Vojevodas" (Satan NATO klasifikācijā) tests — vecākā no Krievijas raķetēm, kas ir dienestā kopš 1980. gadiem. Abas raķetes ir uz šķidrā kurināmā, kas arī atstāja raksturīgu krāsas mākoņu.
Podvigs šaubās: "Vojevodu" pēdējo reizi izmēģināja 2013. gadā. Saskaņā ar SIPRI datiem, Krievijas RVSN rīcībā palikušas tikai 34 šādas raķetes. Lai gan dažas "Vojevodas" var būt dienestā, ir ārkārtīgi maz ticams, ka raķešu spēki nolēma palaist vienu no tām, raksta Podvigs.
Bāzē "Jāsnā" ir arī jaunākie raķešu kompleksi "Avangard". Tomēr šīs raķetes izmanto "karsto palaišanu" no šahtas, kamēr video ir iemūžināta "aukstā palaišana", norāda eksperts. "Spriežot pēc visa, tas ir vēl viens neveiksmīgs "Sarmat" programmas gadījums. Ļoti maz ticams, ka raķete tiks izvērsta 2025. gadā, kā to paziņoja Krievijas prezidents šī mēneša sākumā," secina eksperts.
"Sarmata" izgāšanās "nodarīs nopietnu kaitējumu Krievijas atturēšanai vidējā termiņā", raksta Markus: "Novecojusī R-36M2 ("Vojevoda" — TMT) raķešu aizvietošana, uz kurām koncentrējas ievērojama daļa Krievijas stratēģisko kaujas galviņu, tiek atlikta vēl uz vēlāku laiku, un to tehniskā apkope, ko līdz 2014. gadam veica Ukraina, paliek zem jautājuma".
Kopumā, saskaņā ar SIPRI datiem, Krievijas stratēģiskajām kodolspēkiem ir 333 zemes bāzes raķetes. Galvenokārt tās ir "Jars" kompleksi (206 vienības), tostarp pārvietojamās, katra no kurām spēj nest 4 kaujas galviņas pa 250 kilotonnām. Tāpat Krievijai ir 78 "Topol" raķetes ar vienu kaujas galviņu 800 kilotonnām, 12 "Avangard" kompleksi un aptuveni trīs desmiti "Vojevod". Pēdējām ir 10 dalāmās kaujas galviņas.
Turklāt Krievijas rīcībā ir 192 ballistiskās raķetes zemūdenēm ("Sineva" un "Bulava"), liecina SIPRI dati.
