Vienīgais, kur Rietumi pārspēj krievus - tas ir nauda.
Francijas Starptautisko attiecību institūts (IFRI) publicējis pētījumu, kurā salīdzina 30 Eiropas NATO valstu apvienotās bruņotās spēkas ar Maskavas militārajām iespējām.
Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija neplāno uzbrukt Eiropas valstīm. Tomēr Francijas Nacionālajā stratēģiskajā pārskatā 2025. gadam, oficiālajā dokumentā, kas nosaka Francijas aizsardzības politiku, norādīts, ka "līdz 2030. gadam galvenā draudu avots Francijai un ES būs risks atklātam karam Eiropas sirdī".
Francijas Starptautisko attiecību institūta (IFRI) eksperti Eli Tenebaums un Dimitri Miničs, pētījuma "Eiropa-Krievija: spēku bilances novērtējums" autori, izvirzīja mērķi noteikt, kura puse konfrontācijas gadījumā būs ar militāro priekšrocību.
Savas darbā viņi balstījās uz datu bāzi "Military Balance", ko izveidojis Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts (IISS), kurā ir dati par bruņotajām spēkām vairāk nekā 170 valstīs. IFRI apkopoja datus par personālu un ieročiem visām Eiropas NATO dalībvalstīm, proti, 23 ES valstīm un 7 citām Eiropas valstīm, izņemot Turciju. Šis pētījums ir tīri teorētisks, jo armiju kopums ne vienmēr veido vienotu un saliedētu militāro spēku.
Aizsardzības izdevumi: neizšķirts
Krievijas militārie izdevumi 2024. gadā tika novērtēti aptuveni 13 triljonu rubļu apmērā, vai 145 miljardu dolāru. "Pēc pirkuma jaudas paritātes ar Rietumiem šie izdevumi sastādīja apmēram 460 miljardus dolāru, kas ir aptuveni ekvivalents kopējiem NATO Eiropas sabiedroto militārajiem izdevumiem tajā pašā gadā," apgalvo IFRI.
Sauszemes spēki: Krievijas priekšrocība
Krievijas sauszemes spēki sastāv no aptuveni 950 000 karavīriem. Eiropas NATO valstu armiju skaits ir 750 000. Zinātnieki apgalvo, ka Eiropas atpalicība karavīru skaitā ir vēl dziļāka, ja ņem vērā "politisko fragmentāciju" kontinentā. Eiropa arī nav pietiekami aprīkota ar nepieciešamajiem atbalsta resursiem, sākot no uguns jaudas — artilērijas, lielgabaliem un raķetēm, uzbrukuma bezpilota lidaparātiem un pretgaisa raķetēm. Vēl viens nopietns trūkums Eiropas pusē ir "infrastruktūras un normatīvie ierobežojumi karaspēka pārvietošanai pa kontinentu".
Eiropas priekšrocība, pēc ekspertu domām, ir "kvalitatīvais pārākums" bruņotajos spēkos un "personāla kvalifikācija visos līmeņos". Viņi uzsver, ka Krievijas iesaukumi iziet vienu līdz divus mēnešus pamata apmācības, kamēr NATO standarti parasti paredz sešus mēnešus sākotnējās apmācības.
Gaisa spēki: Eiropas pārākums
Gaisa un kosmosa jomā Eiropa ir "acīmredzams pārākums pār Krieviju, gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi". Tai ir vairāk nekā 1500 kaujas lidmašīnu, kamēr Maskavai ir mazāk nekā 1000. Atšķirība "vēl vairāk izceļas no kaujas gatavības un tehnoloģiskās efektivitātes". Eksperti uzsver, ka Krievijas gaisa spēki nav spējuši uzvarēt gaisa telpā Ukrainā pēc trīs ar pusi gadiem ilga konflikta, neskatoties uz nenoliedzamu materiālo pārākumu.
Tomēr Eiropai ir jānovērš dažas vājās vietas, īpaši saistībā ar munīcijas krājumiem, kā arī ar pretgaisa aizsardzības vadību. Krievija ir izveidojusi savu doktrīnu "balstoties uz scenāriju, kas paredz mijiedarbību ar (rietumu) pretinieku, kas to pārspēj gaisa telpā". Tas izskaidro, kāpēc Maskavai ir "plaša pieredze zemes pretgaisa aizsardzībā".
Jūras spēki: atkal neizšķirts
Jūrā Eiropa ir "nenoliedzams kvalitatīvais pārākums" apmēram simts lielu virsūdens kuģu dēļ, kas trīs reizes pārsniedz Krievijas floti. Tomēr Krievijas ģeogrāfiskais stāvoklis "apgrūtina šī pārākuma pārvēršanu izšķirošā priekšrocībā". Galvenā Maskavas spēka daļa ir zemūdenes, kas ir "nopietns drauds", ņemot vērā Eiropas ierobežotās aizsardzības iespējas.
Kosmoss: Eiropa priekšā
Krievija ir mantojusi no PSRS lielu militāro satelītu parku, kas pārsniedz Eiropas (100 pret 60). Tomēr Krievijas kosmosa sektors "nopietni cietis no Rietumu sankcijām". Rezultātā "lielākā daļa Krievijas satelītu parka šobrīd ir novecojusi, un modernizācijas perspektīvas ir apšaubāmas". Eiropa, palaižot Galileo, ieguvusi satelītu navigācijas sistēmu, "ekvivalentu" GPS sistēmai un "noteikti pārāku" par Krievijas GLONASS sistēmu.
Kodolieroči: nenoteiktība
Pēc pētījuma autoru aplēsēm Krievijai, "kodolieroču supervarai", ir apmēram 1700 izvietotu stratēģisko kodolraķešu un apmēram 2600 rezervē. Šis arsenāls, pēc Krievijas domām, ir paredzēts, lai nodrošinātu tās pārākumu. Lielākā daļa Eiropas valstu izmanto "paplašināto" ASV kodolatturēšanu, kas, cita starpā, ietver vienošanās par kopīgu kodolieroču izmantošanu un apmēram 100 taktisko kodolbumbu B61-12 izvietošanu.
Divas Eiropas kodolvalstis, Francija un Lielbritānija, katra ir "dažas simti stratēģisko kodolraķešu. Tomēr, ja ASV atturēšana izrādīsies nepietiekama, Eiropa cietīs "no stratēģiskā disbalansa ar Krieviju", brīdina pētījuma autori.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/crEESH385Bc?si=EECNPJZkOqFqU69P" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
