Viņš uzsvēra, ka tas tiks darīts starpvaldību koalīcijas ietvaros, nevis NATO.
Pēc miera līguma parakstīšanas — ne kara laikā — plānots izvietot "drošības garantēšanas spēkus" tālu no frontes līnijas, tādās pilsētās kā Kijeva vai Odesa, paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Viņa teiktajā intervijā RTL viņš norādīja, ka tajos iekļausies britu, franču un turku karavīri, kuru uzdevums būs apmācīt Ukrainas spēkus un nodrošināt drošību — līdzīgi kā NATO valstis jau palīdz Austrumu flanga valstīm.
Viņš uzsvēra, ka tas tiks darīts starpvaldību koalīcijas ietvaros, nevis NATO, un ka apmēram divdesmit valstis ir gatavas sniegt ieguldījumu — uz sauszemes, jūrā vai gaisā. Turklāt Makrons uzsvēra, ka "nav iespējams ilgtspējīgs miers, ja Ukrainas armijai tiks ierobežotas iespējas aizsargāties un atturēt jebkādu agresiju".
Iepriekš mediji ziņoja, ka Krievijas prasība par Ukrainas neievadīšanu NATO ir nepieņemama. Šādu viedokli pauda Čehijas prezidents Pēteris Pavels. Viņš brīdināja par Mūnhenes līguma atkārtošanu ar Ukrainu, kad Vācija, Lielbritānija, Francija un Itālija vienojās par to, ka Čehoslovākijai jānodod Hitlers Sudetland.
Turklāt masu mediji arī ziņoja, ka sarunas Ženēvā komentēja arī NATO ģenerālsekretārs. Viņš uzsvēra, ka šī tikšanās bija ļoti veiksmīga.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/CFGuzxkdYLE?si=CQ-pt10141-fgMF7" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
