Vadošo lomu NATO tradicionāli spēlē amerikāņi. Pašlaik augstākajos līmeņos notiek diskusijas par šī stāvokļa maiņu nākotnē. Vai Vācija varētu kļūt par alianses līderi?
ASV izteikušas vēlēšanos, lai Vācija uzņemtu NATO spēku vadību Eiropā. Par to paziņoja ASV pastāvīgais pārstāvis NATO Metjū Vitakers Berlīnes drošības konferencē.
"Es ar nepacietību gaidu to dienu, kad Vācijas pārstāvis ieradīsies ASV un teiks, ka Vācija ir gatava ieņemt augstākā sabiedroto spēku komandiera (SACEUR) amatu," sacīja Vitakers. Lai gan viņš atzina, ka "līdz tam vēl ir tālu", tomēr viņš ar nepacietību gaida šos sarunus, ziņo britu Telegraph.
Saskaņā ar Vitakera teikto, ASV vēlas, lai Eiropas militārās spēks būtu vienā līmenī ar ASV. Viņš to nosauca par "ambiciozu mērķi, uz kuru visiem jācenšas".
Avots ASV, kas ir pazīstams ar situāciju, paziņoja Euronews, ka Vitakers ir "cilvēks, kurš ievēro tradicionālās amerikāņu nostādnes par NATO", tāpēc viņa paziņojums bija negaidīts. Tomēr "Trampa administrācija par to norādīja jau pirms vairākiem mēnešiem".
Vēl viens avots NATO paziņoja Euronews, ka "Vitakera komentāri atbilst amerikāņu paziņojumiem, ka Eiropas drošība ir eiropiešu rokās".
Vienas no NATO dalībvalstīm aizsardzības ministrijas pārstāvis paziņoja, ka neredz "kā un kāpēc" ASV varētu atteikties no SACEUR, jo tas ir vitāli svarīgi ASV interesēm un to globālajai ietekmei. Tomēr avots norādīja, ka ASV noteikti atkāpjas no Eiropas drošības.
"Atteikšanās no SACEUR būtu praktiski ļoti sarežģīta," piebilda sarunbiedrs.
Pārsteiguma riski karaspēka priekšlaicīgai izvešanai Ukrainas kara kontekstā
Nesen publicētais ASV un Krievijas miera plāns ar 28 punktiem, kurā tika izklāstīti nosacījumi karadarbības pārtraukšanai Ukrainā, tika uztverts kā vēl viens pierādījums tam, ka Vašingtona, iespējams, ilgtermiņā cenšas atteikties no savas vadošās lomas NATO.
Uzstājoties Vācijas televīzijā, drošības eksperte doktore Klaudija Maijore nosauca šo plānu par "deamerikanizāciju NATO", norādot, ka tajā ASV izskatās nevis kā aktīvs alianses dalībnieks, bet kā starpnieks starp NATO un Krieviju.
"Piecu grupas" sanāksme: Vācija iegādāsies amerikāņu ieročus Ukrainai
Avots ASV paziņoja Euronews, ka "filozofiski ar to ir grūti strīdēties", jo "tas varētu būt jēgpilni" ilgtermiņā. Tajā pašā laikā avots brīdināja, ka, ņemot vērā "nestabilitāti" un "traku" karu Ukrainā, šobrīd nav piemērots laiks amerikāņu iziešanai no NATO.
Drošības jautājumu eksperts, Minhenes Bundesvēra universitātes profesors doktors Karlo Masala uzskata, ka tas saistīts ar amerikāņu vēlmi "pakāpeniski atteikties no līdera lomas".
"Pirmkārt, ir svarīgi atzīmēt, ka šis paziņojums bija perspektīvs un nenozīmēja, ka Vācijai jāuzņemas vadība rīt, bet drīzāk ilgākā perspektīvā," sacīja Masala intervijā Euronews.
Vācijas SACEUR
Tradicionāli kopš alianses dibināšanas NATO spēku augstākā komandiera amatu Eiropā (SACEUR) ieņem amerikāņu ģenerālis vai admirālis. Tomēr tas nav noteikts kā direktīva vai likums - drīzāk tas tiek uzskatīts par politisku un vēsturisku vienošanos.
Pašlaik augstākā komandiera amatu apvienotajiem spēkiem Eiropā ieņem ASV gaisa spēku ģenerālis Aleksuss G. Grinkevičs. Viņš arī vada ASV bruņoto spēku Eiropas komandējumu.
Masala uzskata, ka Vācijas - vai, plašākā nozīmē, Eiropas - SACEUR vairs nevadīs amerikāņu karaspēku.
Pašlaik ASV Eiropas komandējums ziņo par aptuveni 78 000 amerikāņu karavīru, kas atrodas Eiropā. Pagājušajā mēnesī amerikāņu karaspēka skaits Rumānijā tika samazināts no 4 000 līdz aptuveni 1 000.
Plāni samazināt amerikāņu karaspēku Eiropā attiecas uz Trampa pirmo prezidentūras termiņu. "Kā dīvaini, skaits pastāvīgi dislocēto karaspēku Vācijā tajā laikā faktiski pieauga," skaidroja ASV armijas virsnieks un bijušais amerikāņu karaspēku komandieris Eiropā Bens Hodžess intervijā Euronews.
Tagad "administrācija, šķiet, ir vairāk apņēmības pilna samazinājumos," piebilda Hodžess. Viņš sacīja, ka tas, kas šobrīd ASV ir Eiropā (amerikāņu karavīru skaits), nav nepieciešams Klusā okeāna reģionā, bet tomēr var tikt samazināts, lai atbrīvotu naudu un resursus.
Vācija kā Eiropas pārbruņošanas dzinējs
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā un Trampa atgriešanās pie varas, Eiropa izstrādāja pārbruņošanas plānu. Nākotnes aizsardzības izdevumi, kas pārsniedz vienu procentu no Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP), neietilpst parādu ierobežojumos, un no 2026. gada janvāra jaunieši atkal tiks pakļauti iesaukšanai.
Masala uzskata, ka Vācija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropā, kas spēj virzīt "visu šo pārbruņošanas politiku" pateicoties pieejamajiem finanšu resursiem.
"Tā vai citādi, mēs ieejam jaunā militāri politiskā lomā," paziņoja drošības eksperts, atzīstot, ka Berlīne "vēl nav pilnībā to apzinājusies".
Kā ziņots Euronews, NATO šādu scenāriju pašlaik neapspriež. "Mēs neapspriežam, kā tas darbosies, jo tas vienkārši nav svarīgi," teikts paziņojumā.
Tomēr, pēc Masalas teiktā, Vācijas SACEUR nepalīdzētu NATO eiropizācijai, "jo visa šī vadības funkcija, ko NATO veic attiecībā uz Eiropas bruņotajiem spēkiem, galvenokārt tiek veikta amerikāņu".
"Tātad, vienkārši nomainīt kādu augšā nepalīdzēs, ja amerikāņi patiešām pakāpeniski izies no NATO, tostarp attiecībā uz savu personālu," piebilst Masala. Joprojām būs nepieciešama valsts, kas varētu aizstāt ASV. Viņaprāt, paliks tikai Lielbritānija un Vācija.
"Tomēr galu galā var teikt, ka šis paziņojums - šī vēlēšanās - ir sava veida skatījums nākotnē. Amerikāņi samazinās savu līdzdalību - es domāju, ka to vajadzētu gaidīt," uzskata eksperts.
Kopējā ASV iziešana no NATO netiek gaidīta, kā ziņots Euronews no Lietuvas Aizsardzības ministrijas avotiem. ASV joprojām būs nepieciešama sava globālā ietekme, viņi norāda. Tomēr spiediens uz Eiropu ar prasību aktivizēt centienus nodrošināt savu aizsardzību saglabājas.
