Antverpenes osta, kas ir otrā lielākā kravu osta Eiropā, ir neaizsargāta pret potenciāliem dronu uzbrukumiem, atzina šīs ostas vadītājs Žaks Vandermeirens.
"Kad grib radīt haosu, tad uzbrūk valsts ekonomikas dzinējspēkam. Šeit tā diemžēl ir osta," sacīja ostas vadītājs intervijā Francijas ziņu aģentūrai AFP.
"Mēs esam ļoti neaizsargāti, un tas ir satraucoši," sacīja Vandermeirens.
Antverpenes osta novembrī pieredzēja satraucošu incidentu, kad to pārlidoja neidentificēti droni. Droni tika manīti arī citās sensitīvās vietās Beļģijā, izraisot trauksmi valstī.
Lai gan šajos incidentos netika oficiāli vainota Krievija, tā tomēr tika turēta aizdomās, jo Kremlis ir apsūdzēts hibrīdkara īstenošanā, lai destabilizētu Eiropu Ukrainas kara laikā.
Vietējās varas iestādes jau pērn aicināja pastiprināt pretgaisa aizsardzību 12 000 hektāru plašajā Antverpenes ostā, kas ir svarīga preču un potenciālu armijas papildspēku transportēšanai uz Eiropu.
Nesenie dronu lidojumi, kurus pieredzēja arī atomelektrostacija ostas tuvumā, parādīja trūkumus pašreizējās aizsardzības spējās.
"Mēs redzējām dronus, bet mūsu radaru sistēmas tos nepamanīja izmantotās tehnoloģijas dēļ," sacīja Vandermeirens.
Viņš pastāstīja, ka tagad "iespējami drīz" tiks piegādāti jauni mobilie radari, un sacīja, ka "tā ir laba ziņa". Tomēr viņš piebilda, ka aizsardzības pastiprināšanai būs vajadzīgs laiks.
Beļģijas premjerministrs Barts de Vēvers no 2013. līdz 2025. gadam bija Antverpenes mērs un atbalstīja pretgaisa aizsardzības raķešu "Patriot" izmantošanu ostas aizsardzībai.
Pat ja šāds plāns tiktu apstiprināts, ASV ražotās raķešsistēmas tiktu piegādātas pēc vismaz pieciem gadiem, sacīja Vandermeirens.
Ostu drošības pastiprināšana ir aktuāla problēma ostām visā Eiropā, un NATO ir skaidri iekļāvusi svarīgākās infrastruktūras nostiprināšanu aizsardzibas tēriņu palielināšanā nākamo 10 gadu laikā.
"Visas ostas Rietumeiropā ir vairāk nekā jebkad noraizējušās par šo problēmu," sacīja Antverpenes ostas vadītājs.
