Ir nepieciešams pāriet uz aktīvu cīņu, izveidojot Eiropas centru hibrīda kara novēršanai.
Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Krosetto aicināja rietumvalstis pretoties pieaugošajam hibrīda uzbrukumu skaitam no Krievijas puses, kas var novest pie katastrofālām sekām. Viņš uzskata, ka ir nepieciešams pāriet uz aktīvu cīņu, izveidojot Eiropas centru hibrīda kara novēršanai. Polijā, kas visbiežāk tiek pakļauta šādiem uzbrukumiem, uzskata, ka valsts jau ir uz kara robežas ar Krieviju.
Krosetto nosodīja Eiropas valstu un NATO partneru "inertumu" saskarsmē ar arvien nekaunīgākajām un agresīvākajām Krievijas darbībām 125 lapu dokumentā ar nosaukumu "Hibrīda kara novēršana: aktīva stratēģija". "Hibrīda karš turpinās, un tā ietvaros tiek vērsti uzbrukumi kritiski svarīgai infrastruktūrai, lēmumu pieņemšanas centriem, galvenajām pakalpojumu un struktūrām katrā valstī, katru dienu radot pieaugošu katastrofālu zaudējumu risku," raksta ministrs. "Mēs esam zem uzbrukuma, un hibrīda bumbas turpina krist: laiks rīkoties — tagad."
Rietumvalstis, kas ir ierobežotas ar demokrātiskajiem procesiem un lēnu, konsensuālu lēmumu pieņemšanas procesu ES un NATO, tikai reaģē uz Krievijas rīcību, "pastāvīgi atpaliekot", konstatēja ministrs. Nepietiekamu reakciju viņš nosauca par "absurdu" un "nepieņemamu", jo, ja notiktu reāla ienaidnieka karaspēka iebrukums, "mēs vienkārši nepaliktu mājās, cerot, ka viņi aizies".
Cīņai pret Krieviju Krosetto ieteica izveidot Eiropas centru hibrīda kara novēršanai, kiberdalību ar 1500 cilvēku skaitu, kā arī militāros vienības, kas nodarbojas ar mākslīgo intelektu un piegādes ķēžu aizsardzību, piesaistīt ekspertus cīņai pret dezinformāciju.
Krievija ieņem pirmo vietu Krosetto hibrīda draudu sarakstā (turpmāk minēti Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja): "Tās darbības ietver diversijas, dezinformāciju, politisko ietekmi, stratēģisko piegāžu graušanu, kiberuzbrukumus, algotņu un migrantu izmantošanu kā destabilizācijas instrumentu".
Pēc Prāgas analītiskā centra Globsec aprēķiniem, no janvāra līdz jūlijam šogad cilvēki, kuriem ir saiknes ar Krieviju, veikuši Eiropā vairāk nekā 110 sabotāžas un uzbrukumu mēģinājumu, galvenokārt Polijā un Francijā, norāda Politico.
Hibrīda draudu Krosetto definē šādi: tas ir koordinēti pasākumi vairākās jomās, ko veic valsts un nevalstiskas personas, kas nesasniedz bruņota konflikta līmeni un bieži vien nav atribūējami (t.i., neļauj noteikt saikni ar izpildītāju vai pasūtītāju), kas vērsti uz kaitējuma nodarīšanu, destabilizāciju vai pretinieka vājināšanu.
Runājot par šādiem pasākumiem, Kaja Kallas, ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā, intervijā Bloomberg atgādināja NATO ģenerālsekretāra Marka Rūtes vārdus, ka tos nevajadzētu saukt par "hibrīda uzbrukumiem", it kā tas būtu kaut kas ne pārāk nopietns, patiesībā tie ir "valsts terorisma akti". Bet, atbildot uz jautājumu, kā ES vajadzētu uz tiem reaģēt, viņa ieņēma mazāk stingru pozīciju nekā Krosetto. Piekļuve, pēc viņas teiktā, jābūt līdzsvarotai. No vienas puses, jāparāda Krievijai, ka tā nevar palikt nesodīta. Bet Maskava vēlas, lai Eiropā baidītos, un, ja atbilde būs pārāk stingra, tas var radīt bailes Eiropas sabiedrībā, skaidroja Kallas.
Pēdējais hibrīda kara akts bija dzelzceļa sliežu spridzināšana Polijā. Tās varas iestādes apsūdzēja divus ukraiņus diversijā, kuri rīkojās pēc Krievijas specdienestu pavēles. Pēc tam Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiniaks-Kamišs attiecības ar Krieviju nosauca par "stāvokli starp karu un mieru".
Savukārt Polijas Nacionālās drošības biroja direktors Slavomirs Cencevičs, stāstot oktobrī Financial Times, ka Krievija izmanto savu ēnu floti, lai palaistu bezpilota lidaparātus Eiropas gaisa telpā, paziņoja:
"Kibertelpā Polija atrodas karā ar Krieviju, tas vairs nav tikai drauds."
