Miljoniem eiropiešu dzīvo nabadzībā, taču komfortablas ienākumu jēdziens dažādās valstīs ļoti atšķiras. 2024. gadā vairāk nekā 72 miljoni cilvēku ES tika klasificēti kā "pakļauti nabadzības riskam", kas veido 16,2% no iedzīvotāju skaita.
Tomēr salīdzinot nabadzības sliekšņus dažādās valstīs, dzīve uz nabadzības robežas izskatās pavisam atšķirīgi.
Rādītājs "nabadzības risks" ir cilvēku daļa, kuru mediānais ekvivalents pieejamais ienākums ir zem noteikta sliekšņa. Šis slieksnis ir noteikts 60% apmērā no valsts mediāna ienākuma.
Tomēr Eurostat norāda, ka šis rādītājs nemēra bagātību vai faktisko nabadzību.
Drīzāk tas atspoguļo zemu ienākumu salīdzinājumā ar citiem valsts iedzīvotājiem, kas "ne vienmēr nozīmē zemu dzīves līmeni".
Vidēji ES gada mediānais ekvivalents ienākums uz vienu cilvēku 2024. gadā bija 21 582 eiro. 60% no šīs summas ir 12 949 eiro, vai apmēram 1 079 eiro mēnesī. Jebkurš cilvēks ar ienākumiem zem šī līmeņa tiek uzskatīts par pakļautu nabadzības riskam.
Tomēr dati par valstīm sniedz daudz skaidrāku ainu. ES šis slieksnis svārstās no 391 eiro Bulgārijā līdz 2 540 eiro Luksemburgā (736 Latvijā).
Ja iekļauj kandidātvalstis, par kurām ir dati, un EFTA dalībvalstis, tad tas svārstās no 201 eiro Turcijā līdz 2 596 eiro Šveicē. Norvēģija arī ir viena no trim valstīm, kur slieksnis pārsniedz 2 000 eiro.
Nabadzības riska slieksnis ir no 1 500 līdz 2 000 eiro Dānijā, Austrijā, Īrijā, Nīderlandē un Beļģijā (sarakstā no augstākā līdz zemākajam šajā grupā).
Šis līmenis ir zem 750 eiro vairākās valstīs, tostarp Latvijā, Portugālē, Horvātijā, Lietuvā, Polijā, Grieķijā un Slovākijā. Tas pazeminās zem 500 eiro Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā, Serbijā un Turcijā.
Starptautiskajā "lielajā četriniekā" ES Vācija ir ar visaugstāko nabadzības slieksni - 1 381 eiro, tai seko Francija (1 278 eiro), Itālija (1 030 eiro) un Spānija (965 eiro).
Divu pieaugušo un divu bērnu, kas ir jaunāki par 14 gadiem, mājsaimniecībai nabadzības riska slieksnis ir 2,1 reizes augstāks nekā vienam cilvēkam. Tas ir 2 266 eiro ES, 423 eiro Turcijā un 5 452 eiro Šveicē.
Kādi ir atšķirību iemesli?
Nabadzības riska sliekšņi tieši atkarīgi no mediānā ekvivalenta ienākuma valstī. Saskaņā ar Džūlijas De Lazari, Starptautiskās darba organizācijas (SDO) ekonomistes, teikto, darba ražīguma un rūpniecības struktūras atšķirības palīdz izskaidrot, kāpēc šie līmeņi tik ļoti atšķiras. Augstāka darba ražīgums ļauj valstīm uzturēt augstākas algas.
Rezultātā valstīs ar lieliem dārgiem sektoriem, piemēram, finansēm, informācijas tehnoloģijām vai augsto tehnoloģiju ražošanu, algas parasti ir augstākas. Tas arī nozīmē, ka nabadzības slieksnis šajās valstīs ir augstāks.
Kā salīdzinās nabadzības sliekšņi SPK?
Mērot pēc pirktspējas standartiem (SPK), atšķirība kļūst mazāka, taču atšķirības paliek acīmredzamas. SPK ir mākslīga naudas vienība, kas aprēķināta tā, ka par vienu SPK teorētiski var iegādāties vienādu preču un pakalpojumu daudzumu jebkurā valstī.
Pārskaitot uz SPK vienam pieaugušajam, nabadzības riska sliekšņi svārstās no 449 eiro Serbijā līdz 1 889 eiro Luksemburgā.
Turcija, Ungārija, Slovākija un Grieķija ir piecu valstu ar viszemākajiem rādītājiem. Piecu labāko vidū ir Norvēģija, Šveice, Austrija un Nīderlande.
Starptautisko ekonomiku vidū slieksnis ir visaugstākais Vācijā. Tai seko Francija, bet Spānija un Itālija ir līmenī 1 060.
Kur nabadzības risks ir visaugstākais?
Saskaņā ar Eurostat datiem 2024. gadā 16,2% ES iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam. Šis rādītājs svārstās no 9,5% Čehijā līdz 22,2% Turcijā un Ziemeļmaķedonijā.
Kandidātvalstīs uz iestāšanos ES, kā arī Balkānu un Austrumeiropas valstīs iedzīvotāju daļa, kas pakļauta nabadzības riskam, ir augstāka. Starp lielajām ekonomikām šis rādītājs ir arī augsts Spānijā (19,7%) un Itālijā (18,9%), kamēr Francijā (15,9%) un Vācijā (15,5%) tas ir nedaudz zemāks par vidējo ES.
