Flote plānoja iegūt kontroli pār maršrutu caur Suecas kanālu.
Krievija tuvākajā laikā nespēs atvērt jūras bāzi Sudānā, ņemot vērā valstī notiekošo pilsoņu karu, paziņoja Krievijas Federācijas vēstnieks republikā Andrejs Černovols. «Ņemot vērā pašreizējo militāro konfliktu, virzība šajā jautājumā pagaidām ir apturēta,» sacīja Černovols intervijā «RIA Novosti».
Viņš atgādināja, ka 2020. gadā Maskava un Hartūma noslēdza starpvalstu līgumu, saskaņā ar kuru Sudāna atļāva izveidot tās teritorijā Krievijas Jūras spēku (VMF) materiāli tehniskā nodrošinājuma punktu. Tika paredzēts, ka bāzē, kas tiks būvēta Port-Sudānā, varēs izvietot līdz četriem Krievijas kuģiem un līdz 300 karavīriem. Tāpat Maskava ieguva tiesības ievest bāzē ieročus, tehniku, munīciju un pretgaisa aizsardzības un elektroniskās cīņas sistēmas. Tomēr līgums līdz šim nav ratificēts.
Par militārās bāzes būvniecību Krievija vienojās ar Sudānu jau 2017. gadā. Tajā laikā Āfrikas republiku vadīja prezidents Omars al-Baširs. 2019. gadā viņš tika gāzts, pēc tam dialogs par objektu uz kādu laiku iestrēga. Pilsoņu kara laikā Krievija ar «Wagner» grupas palīdzību atbalstīja sacelšanās spēkus no «Ātrās reaģēšanas spēkiem» (RSF), bet vēlāk sāka atbalstīt valdības spēkus. Šī gada februārī pēdējie pārņēma kontroles pār valsts galvaspilsētu, starptautisko lidostu, prezidenta pili un galvenajām militārajām bāzēm, nodarot būtisku sakāvi sacelšanās spēkiem. Pēc tam Sudānas ārlietu ministrs paziņoja, ka par bāzi ar Krieviju ir panākta vienošanās. No šī brīža Port-Sudānā sākās tās būvniecība.
Krievijas Jūras spēku materiāli tehniskā nodrošinājuma punkts Sudānā var kļūt par pirmo Krievijas militāro floti bāzi Āfrikā kopš PSRS laikiem, sacīja žurnāla «Arsenāls Tēvijai» galvenais redaktors Viktors Murahovskis. Padomju Savienībai bija jūras bāzes Somālijā un Etiopijā. Pirmā tika slēgta 1977. gadā, otrā — 1991. gadā. Saskaņā ar Murahovska teikto, izveidojot bāzi Sarkandaugavā, Krievija iegūs kontroli pār maršrutu caur Suecas kanālu, pa kuru notiek apmēram 10% no visām pasaules jūras pārvadājumiem. «Turklāt Krievija nodrošinās sev pastāvīgu klātbūtni Indijas okeānā, kas tika zaudēta pēcpadomju gados,» viņš uzsvēra.
