Karavīri sastopas ar šausmām, kas līdzīgas Pirmajam pasaules karam.
Ukrainā atkal tiek fiksēti bīstami infekcijas slimības gadījumi — gāzes gangrēna. Par to ziņo Ukrainas mediķi, bet izdevums The Telegraph norāda, ka tā ir tieši tā slimība, ko vēsturiski saistīja ar Pirmā pasaules kara tranšejām.
Saskaņā ar izdevuma datiem infekcija, kas zibens ātrumā iznīcina muskuļu audus, atkal izplatās smago mūsdienu pozicionālās kara apstākļu dēļ. Ārsti pastāstīja žurnālistiem, ka pastāvīgās gaisa un ienaidnieka bezpilota lidaparātu draudu dēļ evakuācija ievainotajiem karavīriem bieži kļūst neiespējama. Tas noved pie situācijām, kad ievainotie paliek bez pienācīgas palīdzības dienām vai pat nedēļām, un inficēšanās gadījumu skaits strauji pieaug.
„Mēs saskaramies ar evakuācijas kavēšanos, kādas, iespējams, nav bijušas kopš Otrā pasaules kara, varbūt pat agrāk. Tāpēc parādās patoloģijas, kuras mēs nekad iepriekš neesam redzējuši,” sacīja viens no Ukrainas mediķiem komentārā izdevumam.
Materiālā skaidrots, ka gāzes gangrēna ir smaga bakteriāla muskuļu slimība, ko izraisa mikroorganismi Clostridium. Nosaukums tas ieguvis raksturīgo gāzes burbuļu dēļ, kas veidojas zem ādas infekcijas laikā.
Baktērijas Clostridium aktīvi vairojas mirušajos audos, kas ir bez skābekļa piekļuves. Cilvēks šajā laikā izjūt stipras sāpes, novēro pietūkumu, ādas krāsas izmaiņas, bet, pārvietojoties gāzēm zem ādas, — dīvainu kraukšķēšanu.
Mediķi precizē, ka parastā gangrēna parasti attīstās lēnāk un nav saistīta ar toksīnu vai gāzu izdalīšanos, kamēr gāzes gangrēnai ir strauja gaita un tā bieži beidzas ar nāvi, ja palīdzība netiek sniegta laikā.
Infekcija parasti rodas pēc smagiem traumatiskiem bojājumiem, ko izraisa sprādzieni vai šaujamieroci. Īpaši bīstamas ir situācijas, kad ievainotie nevar nokļūt slimnīcās pirmajās stundās pēc traumas.
„Mūsu slimnīcā nonāk cilvēki, kuri tika ievainoti pirms dažām nedēļām un visu šo laiku atradās pazemes stabilizācijas punktos. Mēs darām visu iespējamo, lai atbalstītu viņu dzīvību,” dalījās Ukrainas mediķis.
Kingu koledžas Londonā vecākā mikrobioloģijas pasniedzēja Lindzija Edvards skaidroja, ka gāzes gangrēnas ārstēšana ir ārkārtīgi sarežģīta un ne vienmēr efektīva pat pasaules vadošajās klīnikās.
„Parasti tā ietver ķirurģisku brūces attīrīšanu, skarto audu noņemšanu un spēcīgu antibiotiku ievadīšanu intravenozi. Bez ārstēšanas mirstība sasniedz gandrīz 100%,” uzsvēra eksperte.
Tomēr, kā norāda The Telegraph, Ukrainā sakarā ar kaujas darbībām brūču sanācija un savlaicīga antibiotiku lietošana bieži ir neiespējama. Tas rada apstākļus, kas līdzīgi valdīja frontēs pirms simts gadiem.
Gāzes gangrēnu vēsturiski saistīja ar Pirmo pasaules karu, kad karavīri cīnījās mitrās un netīrās tranšejās, bieži uz augsnes, kas bija piesārņota ar mēsliem — dabiskā vidē baktērijām Clostridium. Toreiz, pirms antibiotiku parādīšanās, mirstība starp ievainotajiem bija katastrofāla.
Otrā pasaules kara laikā antibiotiku ieviešana strauji samazināja inficēšanās risku, tomēr šodien, ņemot vērā evakuācijas grūtības un medikamentu trūkumu, vecās slimības atkal atgādina par sevi.
<iframe width="442" height="786" src="https://www.youtube.com/embed/anCao3Vuo1g" title="Viņi klusē, bet asinis plūst kā upe! Kas notiek frontē?" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
