Latvija izteikusi gatavību atbalstīt Lietuvu hibrīda uzbrukumu pastiprināšanās gadījumā no Baltkrievijas puses, tostarp iespējamo robežkontroles punktu slēgšanu. Lietuvas ministre prezidente Inga Ruginene saņēmusi solidaritātes garantijas no kolēģiem Rīgā un Tallinā.
Ministre prezidente Inga Ruginene saka, ka ir dzirdējusi solījumus no Latvijas un Igaunijas atbalstīt Lietuvu nepieciešamības gadījumā un arī slēgt robežkontroles punktus uz robežas ar Baltkrieviju. «Poļi jau ir izrādījuši solidaritāti ar mums un nav atvēruši robežas, lai gan tas tika plānots pirms nedēļas, tāpēc šādi lēmumi jau ir pieņemti,» sacīja Lietuvas premjere žurnālistiem Saeimā ceturtdien.
«Tādas pašas garantijas es saņēmu no Latvijas un Igaunijas premjeriem. Ja mēs redzēsim, ka netiekam galā [ar situāciju], un Baltkrievijas režīms turpina mūs uzbrukt, viņi arī ir gatavi izrādīt solidaritāti. Tātad sarunas un komunikācija notiek pastāvīgi,» viņa teica.
Aģentūra BNS ziņoja, ka pēc Lietuvas lēmuma slēgt robežu ar Baltkrieviju Polija nolēmusi atlikt plānus atvērt robežkontroles punktus uz robežas ar šo kaimiņvalsti. Varšava plānoja atvērt robežkontroles punktu «Kuznica», kas slēgts kopš 2021. gada 9. novembra, un robežkontroles punktu «Bobrowniki», kas slēgts kopš 2023. gada 10. februāra. Saskaņā ar Ruginenes teikto, Polijas premjers Donalds Tusks solījis neatvērt iepriekš minētos robežpārejas punktus.
«Premjers visu nedēļu man solīja, ka mēs vēl parunāsim, un es esmu ļoti pateicīga Polijai par to, ka viņi dzirdējuši mūsu bēdas un izrādījuši solidaritāti,» apliecināja premjere.
Iepriekš tika ziņots, ka sakarā ar meteoroloģisko zondēšanu no Baltkrievijas teritorijas, kas tiek izmantota kontrabandas cigarešu pārvadāšanai, Lietuvai oktobra beigās nācās vairākkārt apturēt lidostu darbību, kas skāra apmēram pusotru simtu reisu un vairāk nekā 20 tūkstošus pasažieru. Valsts vadība to sauc par hibrīda uzbrukumu no Baltkrievijas, ko organizējusi ne bez autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma ziņas. Šādas Minskas darbības nosodīja Eiropas Savienības līderi, bet NATO izteica atbalstu Lietuvai.
Reaģējot uz draudiem civilajai aviācijai, valdība slēdza robežu ar Baltkrieviju uz mēnesi, ar dažiem izņēmumiem. Šis lēmums ir spēkā līdz 30. novembrim, pēc kura Ministru kabinets pieņems lēmumu par slēgšanas termiņa pagarināšanu.
Atbildot uz Viļņas lēmumu, Minska aizliedza Lietuvas kravas automašīnām, kas atrodas tās teritorijā, atgriezties Lietuvā. Režīms paziņo, ka nepieļaus to līdz robežas atvēršanai, bet līdz tam kravas automašīnas tiks pārvietotas uz īpašām vietām, kur, kā solīts, no tām tiks iekasēta maksa.
