Vācijā glabājas apmēram 20 amerikāņu kodolieroču vienības, modernizētas un gatavas lietošanai. Bet eksperti brīdina, ka kodolatturēšana, ko nodrošina ASV, nav garantija. Vai šie ieroči drīzumā varētu tikt pārvietoti uz Baltijas valstīm?
Bundesvērs svin savu 70 gadu jubileju Berlīnē saspringtā atmosfērā. Nekad kopš tā dibināšanas drošības situācija nav bijusi tik kritiska kā šodien.
Daļēji stabilitāti nodrošina amerikāņu kodolieroči Eiropas teritorijā. Apmēram 20 to vienības glabājas Vācijā: brīvi krītošas bumbas, kuras var mest iznīcinātāji, piemēram, Eurofighter. Tās tika modernizētas pavisam nesen, un to iznīcinošā jauda ir vienkārši satriecoša.
Šie ieroči ir daļa no Amerikas Savienoto Valstu saistībām nodrošināt kodoldrošību. ASV tur savu kodolroku, lai aizsargātu savus Eiropas sabiedrotos. Tomēr saistībā ar pieaugošajām šaubām par ASV prezidenta Donalda Trampa uzticamību attiecībā uz NATO Eiropā pieaug bažas par pieņēmumiem, ka Vašingtona varētu šaubīties ārkārtas situācijā vai pat atkāpties.
"Nekad nav bijusi un nevar būt pārliecība, ka ASV patiešām izvietos kodolieročus. Tas nav garantija. Bet svarīgi ir tas, ka pretinieks to nevar izslēgt," sacīja Euronews politologs un drošības eksperts Karls-Heincs Kamps. "Atturēšana ir tīra spekulācija. Līdz šim, pēdējo 50 gadu laikā, tā ir saglabājusies," viņš piebilst.
Kodolieroči Eiropai
Vasarā Amerikas Savienotās Valstis, saskaņā ar vairākiem amerikāņu mediju ziņojumiem, piegādāja Eiropai jaunus kodolieročus. To norāda lidojumu maršruti un speciālo iznīcinātāju F-35 iegāde, kas spēj pārvadāt taktiskos kodolieročus, proti, kodolieročus ar ierobežotu sprādziena jaudu, kurus var izmantot pret militāriem mērķiem. Oficiāla apstiprinājuma no ASV varas iestādēm pagaidām nav saņemta.
Vācija arī ir pasūtījusi iznīcinātājus F-35. Pirmie no tiem jāpiegādā 2026. gadā.
ASV kodolieroči glabājas Eiropā kopš Aukstā kara, taču to precīzs skaits paliek noslēpums, un to nozīme ir galvenokārt simboliska: atturēt potenciālos agresorus, piemēram, Krieviju.
Nekad kopš Otrā pasaules kara beigām kodolatturēšana nav bijusi tik politiski nozīmīga kā šodien. Kopš sava plaša mēroga agresīvā kara pret Ukrainu Putins vairākkārt ir draudējis izmantot kodolieročus, ziņo Euronews.
"Krievijas bruņotie spēki bija ļoti sliktā stāvoklī. Putins par to domāja, jo jutās iespiests stūrī," analizē Kamps.
Kas pirmais šauj - tas mirst otrais
Pēc aplēsēm, Krievijai ir apmēram 5500 kodolgalvi. Kremļa izmanto šo arsenālu arī politiskos nolūkos: lai atturētu Rietumus no iejaukšanās karā Ukrainā.
Tomēr Kamps šaubās, vai Putins patiešām dos rīkojumu par kodolieroču izmantošanu. "Kas pirmais šauj, tas mirst otrais. Tas ir nevēlams stāvoklis," viņš saka.
Pēc aplēsēm, Vācijā aviobāzē Büchel Reinland-Pfalz zemē glabājas apmēram 20 ūdeņraža kodolbumbas B61-12. Tās tika modernizētas pavisam nesen un ir gatavas lietošanai jebkurā brīdī.
Un to varētu būt vēl vairāk: dažādās Vācijas vietās pastāv liels skaits tā saukto "noliktavu". Noliktavas ir kodolbumbu uzglabāšanas sistēmas. ASV var jebkurā brīdī izvietot Vācijā jaunus ieročus vai izvest jau esošos.
Amerikāņu kodolieroči Vācijā tiek kritizēti no dažādām iniciatīvām, piemēram, antikodolieroču alianses ICAN Germany, kas aicina tos izvest.
Eiropā amerikāņu kodolieroči arī glabājas Beļģijā, Nīderlandē, Itālijā, Turcijā un, pēdējā laikā, Lielbritānijā. Tiek uzskatīts, ka tur ir izvietots apmēram 100 vienības.
Kamps skaidro, ka šo ieroču varētu pārvietot uz Baltijas valstīm, netālu no Krievijas robežas. NATO arī var nosūtīt Krievijai skaidru signālu Polijā vai Rumānijā.
"Pašu kodolieroči - ne fantāzija"
Teorētiski Vācija varētu ražot savus kodolieročus.
"Tas nav fantāzija," saka Kamps.
Visas tehnoloģiski attīstītās valstis spēj to izdarīt. Tomēr no politiskā viedokļa šāds solis būtu katastrofa Vācijai, pirmkārt, tās vēsturiskās atbildības dēļ.
Divi starptautiskie līgumi aizliedz Vācijai būt saviem kodolieročiem: pirmkārt, 1990. gada 2+4 līgums, kas noslēgts ar uzvarētājvalstīm pēc Vācijas apvienošanās. Otrais - Kodolieroču neizplatīšanas līgums, kuru Vācijas Federatīvā Republika parakstīja 1969. gadā.
Teorētiski Vācija varētu izstāties no abiem līgumiem, bet praksē tas, visticamāk, nav iespējams no politiskā un sociālā viedokļa.
Vācija un citas NATO valstis nav parakstījušas vēl vienu līgumu - ANO līgumu par kodolieroču aizliegumu, kas stājas spēkā 2021. gada janvārī. Kodolvalstis arī atteicās to parakstīt. Līguma mērķis ir pasaule bez kodolieročiem.
Vācijas iedzīvotāji praktiski neatbalsta ideju par savu kodolieroču izveidi. Tikai apmēram trešdaļa vāciešu to atbalsta.
Un jebkurā gadījumā tam nav nepieciešamības. Pat bez ASV Vācija paliek aizsargāta NATO ietvaros ar Francijas un Lielbritānijas kodolarsenāliem.
