Spānija, Itālija, Grieķija un Kipra atzītas par Eiropas Komisijas "migrācijas spiediena" upuriem, kas atver ceļu patvēruma meklētāju pārvietošanai uz citām ES dalībvalstīm. Taču Polija, Ungārija un Slovākija atsakās piedalīties šajā procesā.
Spānija, Itālija, Grieķija un Kipra tika atzītas par "migrācijas spiediena" upuriem Eiropas Komisijas pirmajā ikgadējā ziņojumā par patvēruma un migrācijas piešķiršanu, kas tika publicēts otrdien.
Pagājušajā gadā šīs valstis tika atzītas par tādām, kurām ir "neproporcionāli augsts" migrantu ierašanās līmenis, tostarp glābtiem jūrā. Tāpēc 2026. gadā Spānija, Itālija, Grieķija un Kipra gūs labumu no citu ES dalībvalstu solidaritātes, kas var izpausties kā patvēruma meklētāju pārvietošana uz viņu teritoriju vai finansiāla atbalsta sniegšana.
Kopā ar šo novērtējumu Komisija ierosināja 27 ES dalībvalstīm izveidot Ikgadējo solidaritātes fondu - mehānismu, lai noteiktu kopējo personu skaitu, kas meklē patvērumu un kuras jāpārvieto, un summu, ko katra valsts jāizliek vai jākompensē.
Fonda priekšlikums tiks apspriests ES dalībvalstīs, kurām līdz gada beigām jānosaka solidaritātes apjoms un daļa katrai valstij.
Katra ES dalībvalsts, izņemot tās, kas ir migrācijas spiediena ietekmē, ir jāiegulda proporcionāli savai iedzīvotāju skaitam un kopējam IKP, un var izvēlēties vienu no trim iespējām, kā apmierināt vajadzības, kas norādītas projektā: pārvietot noteiktu skaitu patvēruma meklētāju uz savu teritoriju, samaksāt 20 000 eiro par katru cilvēku, kuru viņi nepieņem, vai finansēt operatīvo atbalstu migrācijas spiediena skartajās dalībvalstīs.
Galīgo lēmumu pieņems ES valstis, balsojot ar kvalificētu vairākumu, un minimālais solidaritātes fonda apjoms tiks noteikts likumā 30 000 pārvietojumu un 600 miljonu eiro apmērā finansiālo ieguldījumu veidā.
Komisijas ziņojumā arī minētas 12 valstis, kas "pakļautas migrācijas spiedienam": Beļģija, Bulgārija, Vācija, Igaunija, Īrija, Francija, Horvātija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija un Somija.
Šīm valstīm ir jāpiedalās solidaritātē ar tiem, kas ir migrācijas spiediena ietekmē, taču nākamgad to situācija tiks pārskatīta, lai izvairītos no neproporcionālām saistībām.
Trešā valstu grupa tika klasificēta kā "saskārusies ar būtisku migrācijas situāciju": Bulgārija, Čehija, Igaunija, Horvātija, Austrija, Polija. Tām joprojām ir jāsniedz solidaritāte, taču tās var lūgt izņēmumu no noteiktajām kvotām, ko jāapstiprina Komisijai un jāapstiprina citām dalībvalstīm.
Ziņojums un solidaritātes fonds kļūs par pamatu "obligātās solidaritātes" sistēmas izstrādei, kas paredzēta Migrācijas un patvēruma paktā - plašā migrācijas politikas reformā, kas tiks pieņemta 2024. gadā.
Dažas ES dalībvalstis nevēlas piemērot noteikumus
Dažas ES valstis joprojām iebilst pret sistēmu, kas paredzēta Migrācijas un patvēruma paktā.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, Polijas premjerministrs Donalds Tusks un Slovākijas premjerministrs Roberts Fico jau ir paziņojuši, ka neizpildīs ES noteikumus, jo nevēlas ieguldīt ne finansiāli, ne pieņemot migrantus no citām valstīm.
"Polija neņems migrantus saskaņā ar Migrācijas paktu. Mēs arī par to nemaksāsim," rakstīja Tusks Twitter tūlīt pēc ziņojuma prezentācijas.
Budapešta un Varšava pat nav iesniegušas Komisijai savu plānu pakta īstenošanai, atzina preses konferencē ES iekšlietu komisārs Magnuss Brunners.
Nespēja ieguldīt solidaritātes mehānismā būs "ES tiesību aktu saistību pārkāpums", paziņoja Euronews augsta līmeņa ES pārstāvis.
Tas var novest pie soda procedūras pret valstīm, kas nevēlas veikt ieguldījumus, kad regula stāsies spēkā 2026. gada jūnijā. Saskaņā ar ES avotiem pirmā jaunā ES migrācijas noteikumu novērtēšana notiks nākamā gada jūlijā.
Vienīgā likumīgā iespēja izvairīties no solidaritātes daļas ir pieteikuma iesniegšana par izņēmumu, ko var veikt tikai valstis, kas tiek uzskatītas par "saskārušām ar būtisku migrācijas situāciju": Bulgārija, Čehija, Igaunija, Horvātija, Austrija un Polija.
Ja izņēmums tiks pieņemts Komisijā un citās dalībvalstīs, valsts, kas to lūdz, vairs nebūs pienākuma ne pieņemt patvēruma meklētājus, ne kompensēt to ar finansiāliem ieguldījumiem. Šīs valsts daļa netiks pārdalīta starp citām dalībvalstīm.
Saskaņā ar Komisijas ziņojumu kopējā migrācijas situācija ES ir uzlabojusies: ziņošanas periodā (2024. gada jūlijs - 2025. gada jūnijs) nelikumīgo robežu šķērsojumu skaits samazinājās par 35%.
Tajā pašā laikā Komisija uzskata nelikumīgu ierašanos, nesankcionētu migrantu pārvietošanu ES iekšienē un migrācijas izmantošanu no Krievijas un Baltkrievijas kā ieroča starp problēmām, kurām ES vēl jāatrod risinājums.
